Rezultātā gada inflācija ir pakāpusies līdz 1.2%. Lielāko ietekmi uz vidējo patēriņa cenu līmeni veido cenu kāpums elektroenerģijai, dārzeņiem un maksai par braukšanu sabiedriskajā transportā. Joprojām mājsaimniecību pirktspēju pozitīvi ietekmē lētāki energoresursi, kuru cenas joprojām ir zemākas nekā gadu iepriekš.
Vērtējot turpmāko cenu attīstību Latvijā, ir vērts paskatīties uz tendencēm eirozonā. Maijā eirozonas inflācija pēc piecu mēnešu atrašanās negatīvā teritorijā uzrādīja 0.3% pieaugumu. Tam pamatā bija energoresursu cenu atgūšanās, kuru cenu krituma ietekme uz inflāciju sāk pamazām izzust. Sekojot šai energoresursu cenu tendencei, atgūsies arī inflācija. Tomēr kopumā eirozonā turpinās valdīt vājas inflācijas vide, kas nozīmē, ka inflācijas stabilizēšanai būs nepieciešams tālāks ECB atbalsts. To nosaka vairāki faktori, piemēram, augstais bezdarba līmenis un aptaujas, kas liecina par svārstīgiem panākumiem līdzšinējā atgūšanās procesā. Tādejādi tuvākajā laikā ECB noteiktais inflācijas mērķis - zem, bet tuvu 2%, sasniegts netiks.
No tā izriet, ka arī Latvijā būs jūtama šo apstākļu ietekme, kaut inflācija būs nedaudz dzīvīgāka. Pamatā tendences noteiks sezonālie faktori un vērojamais izmaksu pieaugums. Tāpat inflāciju veicinās naftas cenas atgūšanās. Neskatoties uz to, ka joprojām pastāv naftas cenas krituma iespēja (jebkurā gadījumā uz laiku), sagaidāms, ka tā stabilizēsies ap 60-70 dolāriem par barelu. Šā gada vidējās inflācijas prognoze ir 0.7%. Tomēr pašreizējās tendences norāda, ka, ņemot vērā pat tradicionālo vasaras beigu deflāciju, gada inflācija decembrī var būt tuvu 2%, kā rezultātā gada vidējā inflācija var sasniegt 1%. Taču tas joprojām būs ļoti zems rādītājs un pirktspēju neapdraudošs līmenis.