Par cenu stabilitāti vairs gan nevar runāt saistībā ar pakalpojumiem, to gada inflācija turpina augt, sasniedzot 3,0%, par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pirms mēneša. Gada sākumā tā bija 2,3%, bet pērn jūlijā tikai 0,1%. Algu kāpumam tātad ir ietekme, tas jo īpaši labi redzams īres cenās, kas jūlijā bija par 4,4% augstākas nekā pirms gada. Algu kāpumam paātrinoties, īres cenu inflācija gan samazinājusies, pērn tā brīžiem pat pārsniedza 8% un tas varētu būt saistīts ar demogrāfisko situāciju, jo īpaši jauniešu skaita samazināšanos vecumā, kad viņi veido atsevišķas mājsaimniecības. Gan strauja tūrisma attīstība, gan vietējo ienākumu kāpums novedis pie ievērojama viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenu kāpuma.
No otras puses, inflāciju joprojām bremzē imports, kaut gan mazāk nekā līdz šim. Ilgāku laiku cenas lejup virzīja mājsaimniecību patērētā enerģija, tagad enerģijas deflācija strauji tuvojas beigām. Jūlijā cenu kritums gada griezumā bija vien 0,3%, salīdzinājumam, gada sākumā attiecīgais rādītājs bija 2,3%, bet pērn augustā un septembrī pat 3,8%. Tas saistīts galvenokārt ar gāzes, līdz ar to siltuma cenu stabilizēšanos, bet tas viss galu galā ir atkarīgs no naftas cenām pasaules tirgū, kuras jau ilgāku laiku svārstās bez noteiktas virzības.
Samazināt cenu līmeni enerģijas piegādātājiem pēdējo četru mēnešu laika palīdzējuši arī apģērbu tirgotāji, pārdodot savu preci lētāk nekā pirms gada. Jūlijā cenas apģērbiem samazinājās arī mēneša griezumā, kas ir parasta parādība šajā laikā, bet šoreiz mēneša deflācija bija virs vidusmēra. Samazinājās arī pārtikas cenas, arī tas nav nekas neparasts šajā mēnesī.
Gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam jau ir samazinātas un visdrīzāk tiks samazinātas vēl. Šobrīd šķiet, ka šis rādītājs noslīdēs pat zem 1%. Tas saistīts ar vakardienas notikumiem, Krievijai ieviešot ES ražotas pārtikas, pirmkārt piena produktu embargo. Tādējādi gan pieaugs vietējā ražojuma produktu piedāvājums Latvijā, gan tiks veicināta citu ES valstu ražojumu ienākšana mūsu tirgū, līdz ar to ir neizbēgams cenu kritums. Arī sankciju šobrīd neskartās pārtikas ražotāji centīsies palielināt noietu vietējā tirgū, lai diversificētu riskus. Nevar izslēgt, ka Krievijas sankciju klāsts tiks paplašināts, taču sliecos domāt, ka jaunu liela mēroga pasākumu tuvākajā laikā nebūs. Jau šobrīd tiek ziņots par pirmajiem tukšajiem veikalu plauktiem Maskavā, jau noteiktās sankcijas sagādās nozīmīgas neērtības Krievijas iedzīvotājiem, tai skaitā būtiski palielinot jau tā diezgan lielo inflāciju, kas ir liela problēma centrālajai bankai, kura spiesta paaugstināt procentu likmes situācijā, kad ekonomika ir uz recesijas robežas.
Tā nu inflācija turpinās vārguļot līdz nākamā gada sākumam, tad to palielinās elektrības cenu kāpums.