Tad domāju, ka jāiet prom no politikas. Šajā vidē tādi argumenti vienkārši nestrādā," pastāstīja Melbārde. Pēc viņas pieredzes, svarīga nav tikai argumentācija, bet arī konteksts. Būtiska esot arī uzrunātā mērķauditorija, kuru grūtāk sasniegt, ja tā ir dažāda, kā arī tas, kas ir runātājs.Diskusijas dalībnieki vienojās, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par kultūras jomas darbinieku problēmām un kultūras procesiem, lai parādītu, ka kultūra nav finansējumu tērējoša nozare.Pēc kultūras ministres domām, sabiedrības izpratne par kultūru ir ļoti primitīva. "Ja gribam, lai cilvēki saprot pētījumu rezultātus, ir nopietni jāinvestē izglītībā. Tikai tad, ja cilvēkiem būs pieredze bagātināties un augt kultūrā, viņi sapratīs, par ko mēs runājam," paskaidroja ministre, norādot, ka izglītībā Latvijā ir problēmas.Kā diskusijā papildināja producente un Kultūras ministrijas Latvijas simtgades programmas koordinatore Leonarda Ķestere, mākslas augstskolās vajadzētu ieviest studiju kursu, kurā topošos kultūras darbiniekus apmācītu argumentācijas mākslā, lai viņi būtu konkurētspējīgi. Arī citi diskusijas dalībnieki pievienojās, ka pašiem kultūras profesionāļiem ir jāspēj pasniegt kultūru pievilcīgi, tostarp strādājot kopā ar citu jomu pārstāvjiem. Kā norādīja Melbārde, sabiedrības uzmanību pievērstu projekts, kurā kopā ir sadarbojušies teātra mākslas un, piemēram, veselības nozares pārstāvji. "Mums jāpārkāpj pāri iedomai, ka kultūra var strādāt tikai vienā veidā," norādīja ministre.Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātniskā prorektore Anda Laķe diskusijā norādīja, ka zinātniskos pētījumus var izmantot kā bāzi, lai saprastu auditoriju, ar kuru notiek saruna. Tas nenozīmē, ka akadēmiskie termini būtu jāizmanto argumentācijā.Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietniece Signe Pujāte pastāstīja, ka viņa pēdējā laikā ir daudz komunicējusi ar kultūras centru vadītājiem reģionos. Viņa aicināja nebūt augstprātīgiem neatkarīgi no izglītības līmeņa. Viņa arī norādīja uz pētījumu vajadzību LNKC darbā. Pujāte sniedza piemēru, ka pētnieki, kas iedziļinājušies kādas kopienas izpētē no ārpuses, to redzēja daudz plašāk nekā paši kopienas dalībnieki.Valsts kultūrkapitāla fonda vadītājs Edgars Vērpe dalījās ar atziņu - valsts saprot, ka kaut kas ir jādara tikai tad, kad notiek kaut kas nozīmīgs. Kā piemēru viņš minēja Krievijas agresiju Ukrainā. "Kam būtu jānotiek kultūrā, lai valsts saprastu, ka tajā ir jāiegulda?" uzsvēra Vērpe.Jau ziņots, ka LKA līdz 1.novembrim notiks starptautiska zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti 2014".