Viņš minēja, lai gan publiskajā telpā bieži izskan, ka Latvija, piemēram, ir gastronomiskā tūrisma galamērķis, patiesībā tūristi Latvijā lielākoties ierodas tranzītā, vai arī ar mērķi apmeklēt Rīgu. "Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt," atzina Lingebērziņš.
Pēc viņa teiktā, Latvijā tūristi galvenokārt ierodas no kaimiņvalstīm - Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. "Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, - arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju. Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir viena nianse, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi - tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas ilgāk. Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka," sacīja Tūrisma pētniecības centra vadītājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pasaulē mainās motivācija, kādēļ cilvēki ceļo. "Kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka tūrisma galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido, piemēram, korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis, protams, ir darbs, konferences un bizness," sacīja Lingebērziņš, piebilstot, ka lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni jeb masu tūrisms uz kūrortiem, taču korporatīvais, gastronomiskais un citu veidu tūrisms veido tikai nelielu, bet pieaugošu nozares daļu.
Lingebērziņš arī atzīmēja, ka kopumā tūrismā pēdējos desmit gados apmeklētākie galamērķi nav mainījušies un tie ir Grieķija, Spānija un Francija, uz kurām ceļošanu nav mazinājuši arī terorisma draudi. "Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas," sacīja Tūrisma pētniecības centra vadītājs. Tāpat vērojama tendence, ka cilvēki sāk ceļot arvien jaunākā vecumā un turpina to darīt daudz ilgāk.
Viņš norādīja - ja kādreiz lielākās tūristu plūsmas bija no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, tad tagad vērojams tūristu skaita pieaugums arī no pārējās Āzijas - Ķīnas, kas ir visstraujāk augošais izejošā tūrisma tirgus pasaulē, kā arī Indijas, Malaizijas, Indonēzijas un citām valstīm. Tāpat, ņemot vērā, ka Austrumeiropa ir salīdzinoši jauns izejošā tūrisma tirgus un daudzi šo valstu ceļotāji nav bijuši visos Eiropas galamērķos, kā arī nav devušies tālākos ceļojumos, arī šim reģionam ir daudz neapgūtu apvāršņu.