Arefjevs skaidroja, ka ieguldījumu veikšana mežos ir populāra Skandināvijas pensiju fondiem, un tas notiek tapēc, ka šie fondi ir uzkrājuši milzīgas summas un ir spiesti meklēt investīciju iespējas ārpus tradicionālajiem veidiem.
"Uzkrājums Latvijas otrajā pensiju līmenī vēl ir nepietiekams, tomēr, tā kā augam, arī mums šāds jautājums kaut kad nonāks darba kārtībā," prognozēja eksperts.
Viņš arī norādīja, ka, pat ja Latvijas pensiju fondi nolemtu ieguldīt mežos, pašlaik to liedz likums. "Pensiju fondu ieguldījumu objekti ir ļoti stingri definēti likumā, un tieši ieguldīt mežos nevaram. Tāpat pašlaik nevaram to darīt arī pastarpināti," sacīja Arefjevs.
Viņš arī piebilda, ka pensiju fondiem tieši ieguldīt mežā nebūtu prātīgi. "Katram jādara tas, ko viņš māk darīt, tāpēc šajā gadījumā vislabāk būtu veikt ieguldījumu pastarpināti, caur kādu profesionālu starpnieku, kas prot kopt mežu. Tā dara arī Skandināvijas pensiju fondi," atzina Arefjevs.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.