Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka bēgļu uzņemšana vairs nav Latvijas iekšpolitikas jautājums - tas nu ir kļuvis par Eiropas identitātes jautājumu. Līdz ar to Latvijai nav citas iespējas, kā tikai izvēlēties - "palikt ārpus Eiropas vai palikt tajā iekšā".
Latvija ir spiesta rēķināties ar to, ka Eiropā nav izstrādāta programma bēgļu uzņemšanai, sacīja politologs, uzsverot, ka bēgļu krīze, kas, pēc vairāku valstu līderu uzskatiem, ir vērtējama nopietnāk par Grieķijas vai Ukrainas krīzi, Eiropā var radīt ļoti nopietnas sekas.
Latvijas politiķu izteikumi un diskusijas par bēgļu uzņemšanu valstī var tikt vērtēti tikai kā populistiski soļi, uzskata Daukšts. Viņš norādīja, ka arī šādai retorikai vietējā līmenī var būt nopietnas sekas - ksenofobijas vairošanās, kā arī sabiedrības šķelšanās.
"Latvija nevar izvairīties no bēgļu uzņemšanas, jo tas jau ir izlemts," pārliecināts eksperts. Viņš norādīja, ka Latvijas politiķu diskusijas par bēgļu uzņemšanu var ietekmēt tikai viņu pašu "plusiņus vai mīnusiņus", tomēr kopējo situāciju Eiropā tas nemainīs un Latvijai bēgļi būs jāuzņem. Daukšts uzsvēra, ka šādu diskusiju rezultātā Latvija "nebūs godājama pārējā Eiropā".
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņoja, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.
"ES tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai," savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.
Jau ziņots, ka ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas turpinājās.