"Iecere paplašināt Ministru prezidenta pilnvaras mazinās politisko partiju ietekmi uz valdības darbu" un "Tas ievērojami sarežģīs politisko kultūru Latvijā" - tik diametrāli pretēji ir portāla Diena.lv aptaujāto ekspertu viedokļi par valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikto ieceri par Ministru prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents izteicies par iespējamību mainīt pašreizējo valdības izveides kārtību, kas paredz, ka Saeima balso par visu valdību kopumā. A.Bērziņš pieļauj, ka efektīvāks būtu modelis, kurā Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, kurš tad izraudzītos ministrus darbam valdībā, tos neapstiprinot Saeimā.
"Es šādu ideju vērtēju visnotaļ pozitīvi, jo pašreizējā situācijā ar izteikto partiju diktātu valdībai ir grūti funkcionēt," portālam Diena.lv pauda bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Viņš arī uzsvēra, ka tas nekādā gadījumā nav pretrunā nedz ar Satversmi, nedz parlamentārisma principiem. "Satversmē nav noteikts, ka ministriem būtu jāpārstāv politiskās partijas. Piemēram, Vācijā, kas ir parlamentāra republika, prezidents nominē kancleru, kurš tad ieceļ ministrus. Parlaments var izteikt neuzticību valdībai, taču pēc tam 48 stundu laikā ir jāievēl jauns kanclers," skaidroja A.Endziņš.
Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, konstitucionālo tiesību eksperts Mārtiņš Mits portālam Diena.lv norādīja: "Vērtējot no politisko procesu viedokļa, ir pozitīvi vērtējama politisko partiju ietekmes mazināšana uz valdības sastāva veidošanu. Šāda iecere ir pilnībā leģitīma, jo valdības politiskā atbildība saglabājas. Jebkurā gadījumā parlamentam ir iespējas izteikt valdībai neuzticību. Tā ka galavārds jebkurā gadījumā pieder Saeimai, kura arī apstiprina valdības izstrādātos likumprojektus."
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne portālam Diena.lv norādīja, ka iecere ir diskutabla. "Jebkurā gadījumā, lai iegūtu Saeimas atbalstu savai apstiprināšanai, Ministru prezidentam būs jāvienojas ar partijām par savas valdības ministra amata kandidātiem. Pretējā gadījumā ir risks, ka Saeima neapstiprina Ministru prezidenta kandidātu šim amatam. Tā, ka cik garš, tik plats. Šāds modelis labi darbojas tādās valstīs, kurās ir divpartiju sistēma, nevis tik liela politiskā sadrumstalotība kā Latvijā."
"Tas sarežģīs politisko kultūru," portālam Diena.lv uzsvēra bijušais valdības vadītājs Aigars Kalvītis. "Mums ir nevis divpartiju, bet daudzpartiju sistēma, līdz ar to tāpat būs jāmeklē politiskais atbalsts valdības likumprojektu atbalstam Saeimā. Turklāt, lai Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu amatā, tāpat pirms tam būs nepieciešama politiska vienošanās par ministru amatu kandidātiem. Turklāt, ja ir izveidota koalīcija, tad kā koalīcijas partneri varēs uzņemties atbildību par valdības darbu, ja tajā nepiedalīsies vai tiem nebūs tiesības balsot par ministriem," savu neizpratni pauda A.Kalvītis.