Ēlerte: Jauna vecā bezatbildība

Kamēr Latvijā būs Vienotiba, dombrovskis,Āboltina, Ēlerte kārtibas nebūs nekad.Dombrovski apbalvo vel ar Ordeni.

Ēlerte raksta kā Lutriņu pagasta deputāte. Kura ir šobrīd valdošā partija Latvijā? Vai ZZS un NA neļauj šitenot tiesiskumu? Ja Ministru kabnetam un Saeimai nav Latvijā neka'da teiksāna, varbūt pastāstiet tautai - kurš tad? Ušakovs gan nekad neuzstājas kā Latvija , bet Rīgas pārstāvis un taisa neatkarīgu valsts ārpolitiku. Vai tas atbilst Latvijas likumdošanai? Vai pašvaldība ir augstāka par parlamentu? Varbūt pēdējais brīdis administratīvai reformai un jaunai galvaspilsētas koncepcijai. Pa šo lauciņu saimnieko pat NA. Bez ejbka'dām pazīmēm, ka ir spējīgi un gribīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Un kā intereses aizstāv Tieslietu ministrija ar vēl vienu Bērziņu? Latvijas noteikti nē.

Es biju, esmu un būšu aprobežota...

Līdz šim saistībā ar Valsts būvinspekcijas likvidācijas iedvesmošanu biežāk bija minēti kādreizējā ekonomikas ministra, tagadējā Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara un nule demisionējušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vārds. Taču Pietiek uzietie Ministru kabineta dokumenti, kas datēti ar laiku, kad tika izlemts par šīs institūcijas faktisko likvidēšanu, tieši toreizējais finanšu ministrs Einars Repše ir bijis tas, kurš ekonomikas ministra vietā apliecinājis - no būvinspekcijas likvidēšanas valstij būšot vieni vienīgi ieguvumi. Tieši Repše pirms četriem gadiem devis būtisku ieguldījumu valsts vienīgās būvniecības nozari praktiski kontrolējošās institūcijas - Valsts būvinspekcijas - likvidēšanā. Tieši viņa vārds ekonomikas ministra vietā redzams pie valdības lēmumu pavadošās "analīzes", kurā apliecināts, ka no būvinspekcijas likvidēšanas valstij būšot faktiski tikai ieguvumi vien. Repše apliecinājis, ka Latvijas valsts no būvinspekcijas likvidēšanas pirmām kārtām iegūs būtiskas ietaupītās summas: "Likvidējot Valsts būvinspekciju 2009.gadā tiks ietaupīti 104 tūkstoši latu, ko veido 35 darbinieku atalgojums, telpu īre un uzturēšana, transportlīdzekļu uzturēšana, biroja preces un inventārs u.c. " Trīs gadu laikā valsts ietaupīšot 411,4 tūkstošus latu. Tagadējo Latvijas attīstītāju toreiz nav mulsinājis fakts, ka, kā tas norādīts arī dokumentā, nekādas konsultācijas ar ekspertiem par būvinspekcijas likvidēšanu nav notikušas. Kā izriet no Repšes apliecinātās "analīzes", tik un tā esot skaidrs, ka inspekcijas likvidēšanai nebūšot nekāda "ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām". Īpaši ciniski no pašreizējā skatījuma izskatās Repšes apstiprinātā dokumenta sadaļa " Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo": saskaņā ar toreizējā finanšu ministra pārliecību "indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot administratīvo aktu padotības kārtībā augstākai iestādei, kuras lēmumus savukārt varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā".

Bezatbildība sākās ar valsts likvidēto būvkomisiju. Ēlertes partijas biedrs Repše toreiz priecājās par līdzekļu ekonomiju!