Fragments no intervijas:
Sakiet, kāpēc Eiropas Savienības fondu apgūšanai paredzētu dokumentu mēs saucam par Nacionālo attīstības plānu?
Nacionālajam attīstības plānam patiesi ir daudz plašāka misija. Un, mūsuprāt, Nacionālais attīstības plāns, vismaz, kā tas pašlaik izskatās, nav veiksmīgs. Faktiski vienīgais labais, kas šajā Nacionālajā attīstības plānā ir, ir šī plāna vadmotīvs. Un arī tas tika panākts tikai konsultāciju procesā. Jo, ja mēs atceramies sākumu, kā tapa Nacionālais attīstības plāns, sāka nevis ar lielo virsmērķi, bet ar trim prioritārajām jomām - drošumspēja, tautsaimniecība un teritoriālā izaugsme. Bet nesāka ar vienu lielo uzdevumu, kam tas plāns vispār ir. Un tad mēs sacēlām troksni. Sakot, klau, te sanāk kā Krilova fabulā. Kaut kādi virzieni ir, bet kurp vezums velk, nav skaidrs. Toreiz mēs skaidri pateicām - ja valdība domā šādā veidā strādāt, tad būsim vēl dziļāk tur, kur esam devušies līdz šim. Un tad, paldies dievam, valdība mūsos ieklausījās un nolēma, ka ir jābūt virsmērķim. Un virsmērķis Nacionālajā attīstības plānā ir ekonomikas izrāviens.
Bet kur šajā plānā ir ekonomikas izrāviens? Vai Nacionālā attīstības plāna saturs īsti atbilst šim virsmērķim?
Daļēji.
Nu, piemēram, LTRK kopā ar augstskolu Turība trešdien rīko pasākumu Singapūra - no trešās pasaules valsts uz pirmo pasaules valsti. Vai ar tādu Nacionālo attīstības plānu kā Latvijai Singapūra varētu no trešās pasaules valsts pārvērsties par pirmās pasaules valsti?
Nē. Viennozīmīgi - nē. Singapūras veiksmes stāsta pamatā ir viena elementāra un ļoti vienkārša lieta. Valsts ir pateikusi, ka mēs gribam nokļūt no punkta A punktā B. Tātad ir skaidri definēts, fokusēts mērķis. Un tad valsts mērķtiecīgi uz to strādā. To jums apliecinās jebkurš singapūrietis. Jums vajag fokusēt mērķi un tad šo mērķi sasniegt. Ja skatāmies uz Latviju... Ja atskaita tās reizes, kad bija viens konkrēts mērķis - atgūt neatkarību vai iestāties ES, kas bija skaidri formulēti mērķi. Mums citu konkrētu mērķu nav bijis.
Vai ieviest eiro nav tāds skaidri formulēts mērķis?
Tas jau nav visaptverošs mērķis. Tas ir viens no tādiem gabaliņiem, ko cenšas padarīt par mērķi. Bet tas nav galvenais mērķis. Ja jūs šobrīd aptaujātu ministrus, sāktu ar premjeru un paprasītu visiem ministriem, kādas, jūsuprāt, ir galvenās Latvijas valsts prioritātes? Realitātē šodien spēkā esošās, nevis pēc apstiprinātā Nacionālā attīstības plāna, kas sāks darboties nākamgad. Jūs dabūsiet tik atbilžu, cik Ministru kabinetā ir ministru. Tāpēc, ka ir desmit visaugstākā līmeņa plānošanas dokumentu. Ir Saeimas apstiprinātais konceptuālais dokuments Cilvēks pirmajā vietā, tad ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, tad ir Nacionālais attīstības plāns, tad ir Nacionālo reformu plāns, tad ir Ministru kabineta apstiprinātā Valdības deklarācija, tad galu galā ir valsts budžets un dažādi Eiropas Savienības dokumenti, kas dala finansējumu.
Bet ko nozīmē fokusēt mērķi kā Singapūrai?
Īstenībā, kad Singapūra sāka savas reformas, tā bija stipri līdzīgā situācijā, kādā vēl aizvien ir Latvija. Tā bija pietiekami nabadzīga valsts, kurā pat sava dzeramā ūdens pietiekamā daudzuma nebija. Iedzīvotāju skaita ziņā līdzīga Latvijai. Tolaik tā atradās uz pilsoņu kara robežas, jo arī tur dzīvo dažādas nacionalitātes. Blakus lielās nācijas, kuru dēļ Singapūras vadītājs situāciju raksturoja tā - mēs jūtamies kā garnele, ko lielās zivis pie iespējas gribētu apēst. Bet tad Singapūra saprata, ka nevar vienkārši kopēt kādu ceļu, kas ir pieņemts Rietumos. Nevar nokopēt modeli - ir jāizdomā savs modelis.
Bet viņi faktiski uztaisīja valsts apvērsumu un diktatūru uz trīsdesmit gadiem. Mums ir demokrātisks valsts modelis, politiski mainīga sistēma.
Singapūras stāstu viens pret viens nokopēt nevajag, nevar, un tas nav vajadzīgs. Kaut vai tāpēc, ka tur patiešām dažādos posmos ir bijušas dažādas pieejas, kas nav savienojamas ar demokrātiskām izpausmēm. Tajā skaitā, piemēram, plašsaziņas līdzekļu cenzūrai tuvi apstākļi. Piemēram, noteikums, ja žurnālists raksta par tēmu, kas ir visai valstij aktuāla, viņam ir pienākums blakus nopublicēt valdības oficiālo informāciju. Singapūrā lieliski saprata ceturtās varas lielo nozīmi un ietekmi uz cilvēku prātiem. Taču es jau teicu, ka ne jau viss ir jākopē.
Vai LTRK ambīcija ir radīt Latvijai vīziju, kas ir līdzīga Singapūras vīzijai?
Mūsu ambīcija ir, lai Latvijā būtu izcili uzņēmumi izcilā uzņēmējdarbības vidē. Tā ir mūsu vīzija. Šī vīzija, mūsuprāt, ļoti noderētu Latvijai. Domāju, ka pat ar biznesu nesaistīts cilvēks saprot, ka nauda nestāv Dombrovskim skapītī, bet rodas ekonomiskās darbības rezultātā un galvenokārt uzņēmējdarbības rezultātā. Ja uzņēmējdarbības vide Latvijā būs tāda, kas rada pievienoto vērtību un atnes nodokļu masu, tad visiem valsts iedzīvotājiem būs labi. Ja valdība dara visu, lai to zaru, uz kura sēž uzņēmējdarbība, stiprinātu, tad visa valsts ir uz zaļa zara. Ja mēs gandējam uzņēmējdarbības vidi, tad visa valsts zāģē zaru, uz kura pati sēž.
Vai LTRK ir sava valsts attīstības stratēģija?
Redzot, ka valsts nemāk būvēt savu plānošanas sistēmu, mēs izveidojām savu redzējumu par to, kādam vajadzētu būt šim plānam. Vispirms tam vajadzētu būt kompaktam un tādam, ko visi var saprast. Valsts iestādes parasti taisa koncepcijas uz daudziem desmitiem lapu. Tāds ir arī Nacionālais attīstības plāns. Kopumā tā ir milzīga ķīpa ar dokumentiem, ko nevienam pat nav laika izlasīt. Kameras stratēģija - tā ir viena lapa. Gan jāsaka - no abām pusēm aprakstīta. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tikai tāda stratēģija reāli dzīvē strādā. Tā stāv uz galda vai kabatā. Vienā pusē - kurp mēs ejam. Otrā pusē - kā mēs to sasniegsim. Biznesā, protams, ir vienkāršāk. Tāpēc arī biznesa organizācijas parasti ir efektīvākas nekā cita veida organizācijas. Jo ir skaidrs mērķis - peļņa. Tomēr arī valstij ir līdzīgi. Ir jāsaprot, kas šim laika nogrieznim ir pati lielākā prioritāte. Un mūsu skatījumā Latvijai viennozīmīgi ir jāliek uz ekonomiskajiem jautājumiem. Kāpēc ne uz kādiem citiem? Tādēļ, ka Latvijas kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā Zviedrijā. Faktiski mēs esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Līdz ar to ir jāsāk ar to, ka mēs atjaunojam savu ekonomisko izaugsmi līdz tādam līmenim, ka mums paceļas labklājība. Un tikai tad skatāmies, kā risināt citas prioritātes. Valstij ir jākoncentrējas uz tautsaimniecības izaugsmi, tikai tad var atrisināt kādus citus jautājumus.
Visu interviju lasiet trešdienas Dienā!