Endziņš par tautas vēlētu prezidentu: Nostaļģija pēc Kārļa Ulmaņa vēl nav iemesls mainīt Satversmi

Treškārt, alkas pēc tautas vēlēta prezidenta drīzāk atgādina veco labo fantāziju no sērījas "Pieņemsim likumu, ka amatos vēl tikai labus cilvēkus". Nav grēks atkārtoties un vēlreiz uzvērt, šī "slimība" nav ārstējama pārdalot pilnvaras starp politiķiem. Katrs skolnieks zin, ka mainot saskaitāmos vietām summa nemainās. Īstās "zāles" ir dien dienā būvēt demokrātisku, zināšanās balstītu pilsonisko sabiedrību. Kvalitatīva politika nerodas tukšā vietā, tā rodas kā piedāvājums, lai apmierinātu stipras pilsoniskās sabiedrības pieprasījumu. Grūti iedomāties, ka Šveicē, kāds varētu nopirkt vēlētāju balsis par "banāniem", jo pat pašvaldības mēroga politiķim tiek izvirzīta ļoti augsta kvalificēšanās "latiņa". Tai pat laikā attīstīta pilsoniskā sabiedrībā nozīme arī to, ka būs reāli kandidāti kurus izvirzīt uz amatiem, un kuri, savstarpēji sacenšoties, spēs sabiedrisko pieprasījumu piepildīt. Attīstītās sabiedrībās nav aktuāls, Latvijā tik bieži dzirdētais "ir jau labi kandidāti, tikai viņi nekad nestartēs politikā, jo nevēlas tapt aptraipīti".

Labs raksts, mani pretargumenti tautas vēlētam prezidentam ir šādi. Pirmkārt, sabiedrības vēlme pēc talantīgiem, profesionāliem, godīgiem valstvīriem ir apmierināma būvējot demokrātisku pilsonisko sabiedrību. Formālu amatu ar piemērotu pilnvaru radīšna vēl negarantē ka būs konkrētas, cienījamas personas, kuras šos amatus ieņemot, spēs attaisnot cilvēku cerības. Piešķirot valsts prezidentam Kārļa Ulmaņa cienīgas pilnvaras vēl nebūt nenozīmē, ka par prezidetu ievēlēs otro Kārli Ulmani. Tēlaini izsakoties, starp Kārli un Gunti Ulmaņiem ir atšķirība. Otrkārt, tautas vēlēts prezidents drīzāk šķels sabiedrību, nekā vienos. Tā kā būs vairāki prezidenta kandidāti un nopietna politiskā sacensība, tad pat ja kāds iegūs 51% un uzvarēs, ja ne pirmajā, tad otrajā vēlēšanu kārtā, paliks 49% neapierināto kuri jutīsies zaudētāji. Labākais piemērs ir ASV, kur uzreiz pēc uzvarētāja pasludināšanas, zaudētāju nometne nekavējoties sāk gatavoties nākamajām vēlēšanām un visu konkurenta prezidentūras laiku smērē to ar dubļiem pie katras mīļas iespējas deklarējot, ka viņi ciest nevar savu prezidentu.

Ne tikai Staļinam un Hitleram, bet arī pašai latviešu tautai ir zināmi nopelni.

Ja neesi bijusi Somijā - tur "labklājība" ir 150km rādiusā ap Helsinkiem un 20km rādiusā ap lielajām pilsētām, pārējā valsts atgādina to vidi kas ir starp Ķekavu un Baldoni. Labklājība ir Norvēģijā. Šķērsot robežu Somija-Norvēģija ir tas pats kas iebraukt no Varakļāniem Vecrīgā.

tehniski ulmanis pats sevi iecēla par prezidentu, vadoni utt. vinam bija nopleni latvijas tapšanā, bet tas ir diskutējams, kādi bija viņa nopleni latvijas bojāejā.