2012.gadā spēcīgais ekonomikas pieaugums tika sasniegts, neskatoties uz lejupslīdi Eiropas Savienībā, kas ir lielākais Latvijas eksporta tirgus. Spēcīgo ekonomikas izaugsmi nodrošināja gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Taču jau šā gada sākumā ekonomikas datos pamazām vērojama ārējā pieprasījuma problēmu ietekme, norādīja FM.
Par recesijas turpināšanos Eiropas Savienībā (ES) eirozonas krīzes ietekmē šā gada sākumā liecina gan mazumtirdzniecības, gan apstrādes rūpniecības izlaides apjomi, kuri ES27 valstīs kopumā šā gada pirmajos mēnešos bijuši mazāki kā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā. Arī uzņēmēju konfidenču rādītāji saskaņā ar Eiropas Komisijas veiktajām aptaujām gan ES27 valstīs kopumā, gan Latvijā šā gada sākumā ir būtiski pasliktinājušies, norādot, ka uzņēmēju vērtējumā ekonomikas situācija neuzlabojas.
FM dati liecina, ka recesijas turpināšanās ES valstīs lēnām sāk atspoguļoties Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos. Eksporta apgrozījuma gada pieaugums samazinājies līdz 7,7% šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Savukārt apstrādes rūpniecībā, kura eksportē vairāk kā 65% no tās apgrozījuma, pievienotā vērtība šā gada pirmajā ceturksnī bijusi par 5% zemāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Šo samazinājumu ir noteikušas gan problēmas metālu ražošanas lielākajā uzņēmumā, gan stagnācija vienā no Latvijas rūpniecības lielākajām nozarēm - kokapstrādē, gan būtisks ražošanas gada pieaugumu tempu un pat apjomu kritums lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru.
Mazinoties eksporta izaugsmei, noteicošais faktors Latvijas ekonomikas izaugsmē šā gada pirmajā ceturksnī ir bijis iekšējā pieprasījuma pieauguma turpināšanās, par ko liecina pievienotās vērtības kāpums mazumtirdzniecībā par 6% un būvniecībā par 9% šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Iekšējā patēriņa pieaugumu šobrīd veicina gan darba tirgus situācijas uzlabošanās, gan zemais inflācijas līmenis, kas ir rezultējies straujākā reālās darba samaksas pieaugumā. Iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus palielinājusi arī ienākuma nodokļa likmes samazināšana no šā gada janvāra. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums un zemā inflācija dod iespēju prognozēt privātā patēriņa tālāku palielināšanos visa 2013.gada laikā, tomēr privātā patēriņa strauju atjaunošanos ierobežos joprojām augstais bezdarba līmenis un joprojām augstais mājsaimniecību parādu slogs.
Piektdien publicētie IKP dati kopumā atbilst FM izstrādātajam makroekonomiskās attīstības scenārijam 2013.-2016. gadam, kurā ir paredzēta IKP izaugsmes tempu samazināšanās šā gada pirmajā pusē, eirozonas ieilgušās recesijas dēļ. Scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka ar 2013.gada otro pusi izaugsme eirozonā pakāpeniski atkal kļūs pozitīva. Sagaidāms, ka līdz ar to pieaugs arī ārējais pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem, kas veicinās Latvijas ekonomikas straujāku attīstību. Paredzams, ka, sākot ar 2013.gada otro pusi, Latvijas IKP ceturkšņa pieauguma tempi atgriezīsies aptuveni 1% līmenī. FM prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2013.gadā 4% apmērā.