Pirmais elles loks - zāļu pieejamība
Farmaceiti uzskata, ka atsevišķu zāļu piegādē īslaicīgus un dažkārt arī ilgākus pārtraukumus ir grūti, pat neiespējami novērst. Tomēr nevienā pasaules valstī par to īpaši nesatraucas, jo pacientam nepieciešamās zāles aizstāj ar citu tādas pašas ķīmiskās formulas preparātu, kamēr vien... atduramies pret tik neelastīgu zāļu kompensācijas sistēmu, kāda tā ir pašlaik Latvijā. Esošās sistēmas neelastība noved pie tā, ka pacientam ir liegta iespēja iegādāties nereferences zāles par pilnu samaksu, ja izrakstītais references medikaments nav pieejams, jo farmaceitam nav tiesību pārdot pacientam aptiekā pieejamās tādas pašas ķīmiskās formulas zāles - ne ar valsts noteikto atlaidi, piemaksājot cenas starpību, ne par pilnu samaksu. Savukārt ārstam nav tiesību izrakstīt nākamo lētāko medikamentu. Veselības ministrija pat solās aptiekām neapmaksāt tos izdevumus, kas radušies tāpēc, ka farmaceiti pārdevuši pacientam ar atlaidi nākamo lētāko medikamentu. Ne cilvēcība, ne arī Hipokrata zvērests nav arguments, jo svarīgākais šajā situācijā esot pasludinātais karš pret visa veida interešu lobēšanu un zāļu firmu mārketinga izdevumiem. Un šī sistēma turpināšot pastāvēt, jo visi fakti un ekspertu viedokļi, kas apliecina sistēmas neelastību, esot tikai firmu lobija atbalstītāju «pīkstieni» un «atsevišķi, nebūtiski un viegli novēršami» gadījumi. Jautājums tikai - kāpēc šādi gadījumi vēl joprojām nav novērsti?
Vēl viens būtisks apstāklis, kas Latvijas pacientu padara daudz «trauslāku», vairāk pakļautu dažādām nejaušībām, zāļu kompensācijas sistēmas trūkumiem, ir tautas nabadzība. Ja cilvēks nevar aptiekā saņemt zāles ar valsts noteikto atlaidi, tad bieži spiests atkārtoti doties pie ārsta, labākajā gadījumā izstāvot rindas un kavējot darbu, bet sliktākajā - ciešot no savas slimības simptomiem, jo visbiežāk nespēj samaksāt pilnu maksu par nepieciešamajām zālēm.
Otrais elles loks - glikozes līmeņa paškontroles līdzekļu pieejamība
Cukura diabēta pacientiem papildus zālēm nepieciešama arī regulāra glikozes līmeņa paškontrole asinīs. Paškontroli veic, izmantojot aparātu glikozes līmeņa noteikšanai - glikometru un konkrētajam aparātam paredzētās teststrēmeles. Diemžēl lētākajām teststrēmelēm atbilstošu glikometru pašlaik nav iespējams iegādāties, un to nevar arī pasūtīt. Glikometru piegādes pārtraukumi var periodiski atkārtoties. Bet bez paškontroles līdzekļiem cukura diabēta pacients izjūt trauksmi, bezspēcību un bezpalīdzību, jo viņam nav iespējas pārliecināties, vai sliktu pašsajūtu izraisa bīstami zems vai augsts glikozes līmenis asinīs. Savukārt iegādāties paškontroles līdzekļus par pilnu samaksu lielākā daļa cukura diabēta pacientu nevar atļauties.
Trešais elles loks - paškontroles līdzekļu piemērotība
Glikometru ražotāji katru aparātu piemēro noteiktai mērķauditorijai, piemēram, bērniem, jauniem un aktīviem cilvēkiem, gados vecākiem cilvēkiem ar kustību un atmiņas traucējumiem, cilvēkiem ar sliktāku redzi. Jaunā zāļu kompensācijas sistēma, paredzot, ka visiem cukura diabēta pacientiem jālieto viens glikometrs ar lētākajām teststrēmelēm, nedod iespēju izvēlēties savai slimības gaitai, blakusslimībām un dzīvesveidam piemērotu glikometru, vēl vairāk apgrūtinot diabēta pacientu integrāciju sabiedrībā un iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ceturtais elles loks - zāļu piemērotība pacientam
Pacientiem ar aktīvu, dinamisku dzīvesveidu, kā arī pacientiem ar atmiņas traucējumiem lielu atvieglojumu sniedz iespēja ārstēties ar ilgstošas iedarbības zālēm, kas jālieto vienu divas reizes dienā. Bieži vien šādām zālēm ir arī citas, pētījumos pierādītas priekšrocības. Savukārt jaunā kompensācijas kārtība «vienā rindā» salikusi gan ilgstošas, gan īslaicīgākas iedarbības vienāda starptautiskā nosaukuma preparātus. Ilgstošas iedarbības preparāti nav lētākie. Tas samazina daudzu pacientu dzīves kvalitāti un sekmē zāļu lietošanas izlaišanu, pasliktinot ārstēšanas rezultātus. Pētījumos gūti pierādījumi liecina par to, ka nepieciešamais zāļu lietošanas biežums ir tieši saistīts ar to, ka pacienti izlaiž zāļu lietošanas reizes vai aizmirst zāles lietot, tāpēc samazinās ārstēšanās efektivitāte.
Piektais elles loks - zāļu cenas
Pēc jaunās zāļu kompensācijas sistēmas stāšanās spēkā pacientu izdevumi par zālēm vēl vairāk pieauguši, jo, samazinoties references zāļu cenām, palielinājies t. s. veco pacientu līdzmaksājums par nereferences medikamentiem.
Pacienti gan agrāk, gan arī tagad nereti pārtrauc lietot zāles, jo nespēj tās iegādāties. Šādu pacientu varētu kļūt vēl vairāk, jo (protams, ne visiem!) varētu būt nepieciešams ļoti daudz atkārtotu vizīšu pie ārsta, lai izvēlētos/pielāgotu zāles, pārejot no vienām lētākām zālēm uz citām. Un cilvēkam var nepietikt naudas, laika, pacietības, spēka...
Vai pacienti sagaidīs kādu gaismas staru šajos elles lokos? Vai tiks rasts risinājums, kas nodrošinātu katram pacientam tieši viņam piemērotu zāļu un medicīnas ierīču pieejamību? Jācer, ka diskusijas, kas pašlaik notiek Saeimā, un Veselības ministrijas gaidāmais izvērtējums kopā ar visdažādāko iesaistīto sabiedrības grupu, tai skaitā Latvijas Diabēta asociāciju, ekspertīzi novedīs pie būtiskiem grozījumiem pastāvošajā zāļu kompensācijas sistēmā.