Garākās rindas ir pie kardiologiem un okulistiem

gadu noslēdzām ar peļņu 142 000 eiro apmērā. Ja runājam par to, kādā mērā mēs izpildām valsts pasūtījumu jeb tā saukto kvotu, jāteic, ka esam samazinājuši stacionēto pacientu skaitu, daudz lielāku akcentu liekot uz ambulatoro aprūpi. Līdz ar to mēs stacionējam mazāk pacientu, nekā mums līgumā ir noteikts, taču mums ir būtisks ambulatoro pacientu skaita pieaugums. Mēs dzīvojam ar sabalansētu budžetu, netērējam vairāk kā nopelnām. Taču mēs rēķinām, ka šogad peļņa būs mazāka nekā pērn, jo esam paredzējuši veikt lielākus ieguldījumus. Tie ir saistīti gan ar pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanu, gan personāla algu pieaugumu.Slimnīcu vadītāji tradicionāli ir apgalvojuši, ka valsts paliek slimnīcām parādā, jo nesamaksā pilnu cenu par pakalpojumiem. Kā tas ir jūsu gadījumā?Ja mēs runājam par pakalpojumu tarifiem, tie ir zemāki par pakalpojumu pašizmaksu. Turklāt vislielākās šķēres izveidojas tieši attiecībā uz sarežģītākajiem un dārgākajiem pakalpojumiem. Taču mēs to kompensējam ar to, ka, kā jau minēju, aizvien vairāk pacientu ārstējam ambulatori. Līdz ar to mēs ietaupām stacionēšanai paredzētos līdzekļus. Jāuzsver, ka stacionārie pakalpojumi, protams, izmaksā dārgāk nekā ambulatorie.Kā jūs vērtējat jauno slimnīcu finansēšanas modeli, kas tiek piesaistīts diagnožu skaitam. Veselības ministrija apgalvo, ka tas būs daudz taisnīgāks par pašreizējo.Es esmu šā modeļa atbalstītāja, taču ar noteikumu, ka tarifs nosedz visas reālās pakalpojumu izmaksas. Ja tā notiek, jaunais modelis tiešām ir taisnīgāks, jo ņem vērā atšķirības starp dažāda tipa slimnīcām - valsts, reģionālajām un aprūpes slimnīcām.Uz kādu budžeta finansējumu cerat nākamajā gadā?Ja tas paliktu šā gada līmenī - 34 miljoni eiro -, mēs varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.Kādas ir jūsu budžeta lielākās izdevumu pozīcijas?Personāla atalgojums, medikamenti un vienreizlietojamās medicīniskās lietas, kā arī mums ir kredītsaistības.Ko praksē nozīmē jūsu minētā pacientu novirzīšana uz ambulatoro aprūpi?Jāsāk ar to, ka pacienti pie mums nonāk divējādi - vai nu plānveidā, vai neatliekami. Plānveida pacienti jau ir izvērtēti, taču tos pacientus, kas pie mums nonāk paši vai tiek atvesti ar ātrajiem uz uzņemšanu, mūsu speciālisti izvērtē - vai viņi ir jāstacionē un nepieciešama diennakts aprūpe vai pietiek ar ambulatoru ārstēšanu dienas centrā. Kādreiz, manā jaunībā, pacientu, lai izmeklētu, ievietoja stacionārā, kur vienu dienu notika viens izmeklējums, otru dienu - cits utt. Pašlaik gana daudziem pacientiem stacionēšanu nenozīmējam, viņi atrodas mājās un nāk tikai uz noteiktajiem izmeklējumiem, jo viņiem nav nepieciešama diennakts aprūpe.Ambulatorā aprūpe ir ļoti piemērota Rīgas bērniem, bet mazajiem pacientiem no laukiem ir teju nereāli katru dienu izbraukāt uz Rīgu uz vienu izmeklējumu vai kādu citu manipulāciju.Pilnīgi piekrītu. Ja bērns ir no laukiem un viņam nepieciešami vairāki izmeklējumi, mēs viņu stacionējam. Protams, tādējādi mēs savā ziņā pildām arī sociālo funkciju. Ideālā gadījumā pie slimnīcas būtu dienesta viesnīca, kur pacienti un viņu vecāki varētu pārnakšņot. Izmaksas varētu segt, piemēram, pašvaldība. Šādu dienesta viesnīcu pie slimnīcām finansēšanas modeļi var būt dažādi.Kāds ir vidējais bērnu stacionārā pavadītais laiks?Tās vidēji ir 5,3 dienas. Taču ir arī pacienti, piemēram, onkoloģiskie, kuri pie mums pavada vairākus mēnešus.Kā jūsu slimnīcā ir ar rindām, pie kuriem speciālistiem tās ir vislielākās? Kā ir ar rindām uz plānveida operācijām?Patlaban lielākās rindas mums ir pie kardiologiem, īpaši uz ehokardiogrāfijas izmeklējumiem, pie acu ārstiem un uz rehabilitāciju. Pie kardiologiem rindas ir četri pieci mēneši, uz rehabilitācijas pakalpojumiem - visa gada garumā. Mēs esam ieviesuši tādu kārtību, ja ģimenes ārsts sazvanās un izrunājas ar attiecīgo speciālistu, kopīgi tiek izvērtēts gaidīšanas laiks, un primārajos gadījumos ir atvēlēts ātrāks laiks. Jo speciālistu sarunā ir vieglāk noteikt, cik steidzams ir konkrētais izmeklējums. Rindas pie kardiologiem un acu ārstiem ir izveidojušās tāpēc, ka mums šo speciālistu trūkst. Vēl viena iespēja tiem pacientiem, kuriem noteiktais gaidīšanas laiks pie speciālista šķiet par ilgu, ir doties uz konsultāciju pie mūsu slimnīcas pediatra, kurš izvērtēs katru konkrēto gadījumu un to, cik ilgi var gaidīt rindā. Ja runājam par operācijām, mums ir kvotētas kardioloģiskās operācijas, mugurkaula operācijas. Taču mums rindas ir daudz mazākas, nekā tās ir pieaugušajiem uz šāda veida operācijām.Cik lielu īpatsvaru jūsu budžetā ieņem maksas pakalpojumi, kā tiek noteiktas to cenas? Vecāki nereti sūdzas, ka tās ir pārāk augstas.Maksas pakalpojumu īpatsvars mūsu budžetā ir tikai 2,5%. Turklāt visbiežāk maksas pakalpojumus izmanto pacienti no ārvalstīm. Cenas tiek noteiktas, balstoties uz pakalpojuma pašizmaksu, klāt pierēķinot ārsta darbu.Cik vidēji maksā viena konsultācija pie speciālista?Vidēji 25 eiro par vienu reizi.Kā ir ar bērnu speciālistu pieejamību reģionos, vai vienas konsultācijas dēļ nenākas mērot vairāku stundu ceļu uz Rīgu?Reģionos ir jābūt pietiekamam skaitam pediatru, kas bērnus varētu konsultēt, lai tiešām nevajadzīgi nebūtu jādodas uz Rīgu. Bieži vien patiešām pietiek ar pediatra konsultāciju. Svarīga ir arī ģimenes ārstu un pediatru sadarbība. Mūsu, pediatru, ieskatā uz trim ģimenes ārstu praksēm būtu jābūt vienam pediatram.Vai reģionos pietiek pediatru?Ne visur, situācija ir atšķirīga. Un es jau minēju, ka kopumā valstī pediatru trūkst.Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 17.augusta, numurā!