Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0.5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.
Sešus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma, un, neskatoties uz bezprecedenta monetārās politikas īstenošanu, pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums. Valstis rāda atšķirīgus izaugsmes tempus, kas sarežģī starptautisko sadarbību. Tas politikas veidotājiem spiež pārvērtēt līdzšinējo ekonomisko politiku un rīkoties izlēmīgāk.
Inflācija ir uzrādījusi jaunus pārsteigumus un daudzās valstīs ir noslīdējusi līdz bīstami zemam līmenim. Tuvāko divu gadu laikā inflācija saglabāsies zema un palielināsies vien ļoti piesardzīgi. Inflācijas kāpumu nospiež globālo jaudu pārpalikums. To veicina arī strukturālas izmaiņas darba tirgū. Aizvien aktīvāk pasaules ekonomikā iesaistīsies labi izglītota darbaspēka rezerves no Āzijas un pat Āfrikas, bet Rietumos arvien vairāk jaunu darbavietu parādās zema atalgojuma nozarēs. Tas kavēs algu pieaugumu, sekmējot vājas inflācijas un pieprasījuma spiedienu. Lejupslīde sagaidāma arī daudzos izejvielu preču tirgos.
Nulles procentu likmju vide paceļ jautājumu par ekonomiskās politikas atbildību. Stagnācijas un deflācijas risks nozīmē, ka nepieciešama pragmatiska fiskālā ekspansija. Japāna ir atlikusi nākamo soli patēriņa nodokļa palielināšanai, bet tādām valstīm kā Itālijai un Francijai piešķirtas atlaides budžeta deficīta nosacījumos. Tikmēr arvien pieaug spiediens uz Vāciju īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, jo tās ekonomika un eksports gūst labumu no eiro vājināšanās un zemajām procentu likmēm.
ASV šobrīd ir pasaules veiksmes stāsts. Sagaidāms, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2.3%, 2015. gadā tā pieaugs par 3.4%, bet 2016. gadā par 3.1%. Sakarā ar agrāko mājsaimniecību parādu apjoma samazināšanos, Fed monetārās politikas efektivitāte pieaugs. Ievērojami zemākas enerģijas cenas, pieaugošā mājsaimniecību labklājība un krītošais bezdarbs ļaus pārdzīvot sarežģīto starptautisko situāciju un dolāra nostiprināšanos. Ja nebūtu iekšējās nelīdzsvarotības, tad, kā rāda vēsture, ASV ekonomiku samērā maz ir skārušas starptautiskās svārstības.
BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) uzrāda atšķirīgas perspektīvas. Izaugsmes dzinējs Ķīnā samazina apgriezienus, ko ietekmē pieaugošā nenoteiktība nekustamā īpašuma sektorā un kredītu tirgū. Tomēr valdībai par šīm problēmām ir laba izpratne, kā arī finanšu iespējas tās atrisināt, kas ļaus Ķīnai turpināt izaugsmi. Indijā, pateicoties reformām, izaugsme nedaudz paātrināsies. Krievijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmas. Tās problēmas ir saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem un krītošām ražošanas jaudām, ko radījusi investīciju nepietiekamība daudzu gadu garumā, kā arī iedzīvotāju novecošanās. Krasais rubļa kritums vien apstiprina Krievijas ekonomisko un finanšu nestabilitāti, kas paaugstina ģeopolitisko risku. Tādēļ Krievijas ekonomiku sagaida stagnācijas posms.
Eirozona ir pasaules ekonomikas rūpju bērns. Atveseļošanās procesi virzās lēni, un pieaugošā valstu nosliece pēc ekonomiskās politikas neatkarības un vēlme atkāpties no kopīgiem spēles noteikumiem joprojām uztur nenoteiktību par ES politisko procesu virzību. Tagad, kad ECB ir veikusi banku sistēmas vērtējumu, izaugsme nedaudz stabilizēsies, kam piepalīdzēs zemākas energoresursu cenas, vājāks eiro un mazāk strikta fiskālā politika. Ekonomiskie procesi Itālijā un Francijā ir ievirzījušies nepareizā virzienā, kamēr Spānijas izaugsme atjaunojas. Eirozonas IKP pieaugums 2015. gadā būs 0.9%, 2016. gadā 1.3%. Izšķirīga būs Vācijas gatavība uzsākt ekspansīvāku fiskālo politiku, kas uzlabos gan eirozonas izaugsmes perspektīvas, gan kopējās valūtas ilgtermiņa stabilitāti.
Zviedrijas ekonomikā vērojams spēcīgs iekšzemes pieprasījums, ko virza mājsaimniecību patēriņš un pieaugoša dzīvokļu celtniecība. Tikmēr vāji panākumi vērojami eksportā. Publiskā sektora parāds saglabāsies zem 40% no IKP. Situācija darba tirgū uzlabojas, bet, tā kā palielinās darbaspēka piedāvājums, bezdarbs samazinās lēnām. Paaugstinātas imigrācijas un vājas integrācijas politikas ietekmē līdzsvara bezdarba līmenim it tendence pieaugt.
Somijas ekonomika cīnās ar strukturālām problēmām mežsaimniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, Krievijas un taupības politikas ietekmi, kas kavē izaugsmi. Vājāks eiro sniegs zināmu atbalstu Somijas eksportam.
Dānijas ekonomikā vērojama duāla situācija, jo uzrādās gan pozitīvi, gan negatīvi faktori turpmākai attīstībai. Liela loma būs ģeopolitiskajiem notikumiem. Fiskālā politika pirms gaidāmajām vēlēšanām 2015. gadā kļūs stimulējošāka. Arī tendences Norvēģijas ekonomikā demonstrē dažādus virzienus. Negatīvie faktori ietver kapitāla izdevumu palēnināšanās naftas un gāzes nozarē un zemas investīcijas mājokļu būvniecībā. Bet darba tirgus ir stabilizējies, kas reizē ar labu reālo ienākumu pieaugumu palīdzēs uzturēt patēriņu.
Nākamā gada Baltijas valstu ekonomiku perspektīvas ir kļuvušas nedaudz piezemētākas. Līdzsvarotāka izaugsme sagaidāma 2016. gadā. Patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējs, kaut mājsaimniecību reālo algu pieaugums nedaudz palēnināsies. Arī bezdarbs turpinās rukt, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados. Eksports un kapitāla izdevumi atgūsies lēni. Ukrainas krīze, Krievijas stagnācija un ģeopolitiskais saspīlējums turpinās mest ēnu pār ekonomiku izredzēm uzrādīt labākus rezultātus. 2015. gadā sagaidāms neliels izaugsmes paātrinājums, jo īpaši Igaunijas gadījumā, kas ir piedzīvojusi izteiktāku attīstības palēnināšanos. Lietuva un Latvija atgūs savu vietu starp straujāk augošajām ES ekonomikām, taču to pieaugums būs zemāks attiecībā pret to potenciālu. 2016. gadā Igaunija izaugsmē nedaudz iepaliks, augot lēnāk par 3%, bet Lietuva augs visstraujāk - 4% ātrumu.