Tikmēr emigrācijas plūsma turpina lēni, bet dilt. Tā 2013. gadā Latviju pameta 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Augstāko punktu aizbraucēju vilnis sasniedza 2009. un 2010. gadā, kad aizbraucēju skaits bija tuvu 40 tūkstošiem ik gadu.
Lielos vilcienos iedzīvotāju emigrācijas plūsmas nekādus pārsteigumus neuzrāda. Emigrācijas vilnis pamazām noplok, ko nosaka ekonomisko apstākļu uzlabošanās, gan tas, ka aizbraucēju skaita potenciāls tomēr ir ierobežots. Taču jārēķinās, ka šāda tendence tuvākajos gados saglabāsies, ko koriģēs ekonomikas spēja ģenerēt izaugsmi un iedzīvotāju vērtējums par nākotnes perspektīvām. Tomēr arī pie pozitīvās izaugsmes scenārija, aizbraucēju skaits būs pietiekami nozīmīgs, kā dēļ šis jautājums vēl ilgi būs viens no ekonomiskās politikas top aktualitātēm, jo lielākā daļa no visiem emigrantiem (pērn tie bija 83%) ir darbspējas vecumā, ar lielu jauniešu īpatsvaru. Tas jau ne tik tālā nākotnē sola ļoti nozīmīgus izaicinājumus ekonomikas ilgtspējai, sociālajai un arī politiskajai sistēmai, citiem vārdiem tiem Latvijā palikušajiem, kas šobrīd jūtas pietiekami ērti. Protams, emigrāciju mehāniski apstādināt nebūs iespējams. Tas ietver plašu pasākumu kopumu, tai skaitā tiekot skaidrībā ar attieksmi pret imigrāciju. Tā kā aizbraucēji iedzīvotāju samazināšanās tendenci tikai pastiprina, fokusā jānotur tieši dzimstības palielināšana.