Gašpuitis: Mērena Pasaules ekonomikas atgūšanās turpinās

Savukārt strauji augošo ekonomiku izaugsme ir palēninājusies un strukturālo izmaiņu dēļ tām būs grūti sasniegt savu agrāko izaugsmes tempu. Eirozonā turpināsies stabilizācijas procesi, kaut nelīdzsvarotība saglabāsies vēl pietiekami ilgi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) IKP pieaugums no 1,2% šogad 2014.gadā paātrināsies līdz 2,3%, sasniedzot 2,7% 2015.gadā. Globālā monetārā politika kļūs arvien stimulējošāka, norādot, ka vairāk nekā sešus gadus pēc globālās finanšu krīzes, uz pasaules ekonomikas trauslumu. Zema resursu noslodze un jaunu ekonomiskās politikas instrumentu izveide ar mērķi uzraudzīt kreditēšanas un mājokļu tirgus, sniegs centrālajām bankām lielākas manevrēšanas iespējas un vairāk koncentrēties uz izaugsmi un nodarbinātību. Tas atvieglos strukturālo reformu un valsts finanšu konsolidācijas īstenošanu, kaut neiespējami prognozēt, cik lielā mērā politiķi šo iespēju izmantos. Eirozonā pastāv krietni lielāks deflācijas risks, turpretī inflācija ASV pamazām normalizējas. Sagaidāms, ka 2014.gada pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu uzsākt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus, kamēr Federālās rezerves pakāpeniski uzsāks iegrožot ikmēneša monetārās stimulēšanas apjomus. Šādu rīcību ECB varētu pamatot ar vēlmi stabilizēt inflācijas gaidas un veicināt kreditēšanu, kā arī nošķirt Eiropas procentu likmju un ienesīguma dinamiku no ASV, jo ekonomiskā situācija eirozonā saglabājas nestabila. Tuvāko divu gadu laikā FRS galveno procentu likmi nepalielinās. Esošās politikas stratēģija balstīsies vēlmē redzēt bezdarbu nokrītam zem 6%. Stimulējošo monetāro politiku varētu sākt iegrožot 2014.gada pavasarī. Zemās procentu likmes sāks rādīt vārgi pieaugošu tendenci, kaut deflācijas draudu un ECB politikas ietekmē, tas notiks vēl ierobežotākā mērā.ASV IKP nākamgad pieaugs par 3,3% un 3,7% 2015.gadā. Nākamgad ievērojami samazināsies fiskālais pretvējš. Federālā budžeta krīze rada nedrošību, kas kavē izaugsmi, bet, visticamāk, nākamā gada sākumā Kongress tomēr spēs pieņemt lēmumu par vidēja termiņa risinājumu. Mājokļu cenas turpinās kāpt par 14% 2014. un 2015.gadā, bet bezdarbs 2015.gada sākumā saruks līdz 5,8%, kas ir tuvu līdzsvaram. Pieaugs arī patēriņš, kas ASV nodrošinās pašpietiekamu un stabilu izaugsmi. Eirozonā stabilizācijas procesi turpināsies vēl vismaz nākamos divus gadus. To pavadīs deflācijas un politiskās nestabilitātes riski. 2014.gadā IKP pieaugs par 0,8% un 1,6% 2015.gadā. Krīzes sekas turpinās iezīmēt atšķirības un uzturēs spriedzi starp valstīm. Nākamgad bezdarbs joprojām saglabāsies rekordaugstā līmenī – ap 12%, nedaudz samazinoties 2015.gadā. ECB īstenotie banku stresa testi, kuru rezultāti kļūs zināmi nākamā gada vidū, liks pamatus stabilākas finanšu sistēmas izveidei, tai pašā laikā nodrošinot īstermiņa nenoteiktību reģionā, kur 85-90% no kopējā finansējuma plūst caur banku sistēmu. Joprojām aktuālas parāda problēmas ir Grieķijā un Portugālē, nestabila ir Spānijas banku sistēma. Pārsteigumus var nest Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jaunās Eiropas Komisijas izveide. Tikmēr Vācijai un Francijai ir lielas grūtības enerģiski un konstruktīvi vadīt politiskos procesus Eiropas Savienībā. Turklāt 2014.gadā ES prezidentūra tiks uzticēta Grieķijai un Itālijai - valstīm ar milzīgām iekšpolitiskām problēmām.Strukturālo trūkumu ietekmē, BRIC valstis - Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna – uzrāda lēnāku izaugsmi, kaut salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikām, izaugsme ir laba. ASV FRS politikas maiņas ietekme uz šīm valstīm būs pārejoša un eksports gūs labumu no valūtu vērtības krišanās (izņemot Ķīnu). Taču situācija valstīs ir atšķirīga. Brazīlija uzrāda raksturīgas pārkaršanas pazīmes. Tikmēr Ķīnas plānotās reformas vairos optimismu un, ņemot vērā ekonomiskās politikas manevrēšanas iespējas, IKP izaugsme 2014.gadā būs 7,4%, bet 2015.gadā 7%. Reformu trūkums kavēs gan strikti regulētās Indijas, gan no naftas atkarīgās Krievijas ekonomikas izaugsmi. Ziemeļvalstis gūs labumu no pieaugošās ekonomiskās aktivitātes pasaulē. Zviedrijas ražošanas sektors šogad ir uzrādījis svārstīgus panākumus, kamēr mājsaimniecības tēriņos ir kļuvušas piesardzīgākas. Liela daļa ekonomisko rādītāju gan uzrāda gaišākas perspektīvas, nekā to pagaidām apstiprina statistiskie rādītāji. Tomēr tas ļauj prognozēt izaugsmes paātrināšanos turpmāk. Mājsaimniecības būs ieguvējas no zemajām procentu likmēm, reālo ienākumu pieauguma un ekspansīvās fiskālās politikas, kā arī augošajām akciju un mājokļu cenām. Dānijā nostiprināsies patēriņa virzītā atgūšanās. Kāpjošās mājokļu cenas audzēs patērētāju pārliecību, ko veicinās arī nodarbinātības pieaugums. Tikmēr strukturālās problēmas būs par pamatu Somijas ekonomikas vājumam. Mājsaimniecības patēriņu nospiedīs augstāks bezdarbs un darba samaksas kāpuma palēnināšanās. Norvēģijā, pēc lēnas izaugsmes šogad, sagaidāma izaugsmes paātrināšanās. Būs vērojams labs reālo ienākumu kāpums un lēnāka uzkrājumu veidošana, kas veicinās patēriņu pat neskatoties uz paredzamo mājokļu cenu kritumu nākamā gada laikā par aptuveni 10%. Eksports pieaugs, bet ievērojami palēnināsies naftas rūpniecības aktivitāte. Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā.