Gašpuitis: Par spīti nedienām, ekonomika turpina iet savu ceļu

Pieaugums, lai arī temps ir atšķirīgs, ir vērojams praktiski visās nozarēs, izņemot lauksaimniecību un apstrādes rūpniecību, kam, atgriežoties ierindā Liepājas metalurgam (visdrīzāk nākamgad), varētu uzrādīt jau krietni labāku veikumu.Aktuālākais jautājums šobrīd ir par līdzšinējās izaugsmes palēnināšanās iemesliem un par to, kas sagaida mūs nākamgad. Apstākļi patēriņam ir gana labvēlīgi, lai gada noslēdzošajā ceturksnī aktivitāte pieaugtu. Tāpat arī nākamgad patēriņš turpinās būt galvenais ekonomikas vilcējs. Inflācija un arī situācija darba tirgū tam būs labvēlīga. Tikmēr eksportā savu ietekmi turpinās veidot Krievijas ekonomikas un ar to saistītās ģeopolitiskās problēmas. Tāpat jārēķinās, ka politiskā spriedze reģionā drīzāk pieaugs. Tajā pašā laikā šoks par jau esošajām sankcijām noplacis un pamazām parādās pirmie rezultāti alternatīvu tirgu meklējumos. Tomēr izšķirošais moments būs eirozonas spējā aktivizēt gan izaugsmi, gan inflāciju, kas sekmēs arī eksporta izaugsmi. Pozitīvu ietekmi gan uz tirdzniecības bilanci, gan patēriņu atstās energoresursu cenu mazināšanās. Vājais posms ekonomikā ir valdošā piesardzība uzņēmēju vidū, kas bremzē investīciju aktivitāti. Nākamgad to veicinošs faktors būs ES fondu apguve, kas spēlēs lielu nozīmi ekonomikas sildīšanā. Kopsavilkumā jāsecina, ka izšķiroša loma nākamā gada izredzēm būs ārējiem faktoriem, respektīvi no eirozonas spējas stabilizēt izaugsmi un Rietumu un Krievijas attiecībām, kā arī pašu spējām efektīvi izmantot Eiropas Savienības fondus. Tāpat jaunu vilni un aktualitāti uzņems energotaupības pasākumi. Patēriņš turpinās palielināties, tomēr tam vajadzīgs lielāks stimuls - aktīvāks nekustamā īpašuma tirgus. Krīzes atsitiens sevi ir izsmēlis, kas liek nedaudz piezemētāk vērtēt tālākās perspektīvas, kas kopumā nākamgad tomēr ir vērtējamas nedaudz labāk. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,5% apmērā, bet nākamgad 2,7%.