Gašpuitis: Patēriņš turpina vilkt

Pievienotā vērtība saruka arī operācijās ar nekustamo īpašumu (-3,6%) un finanšu un apdrošināšanas (-4,1%) nozarēs. Šīs nozares veido 23,4% no kopējās pievienotās vērtības, kas atstāj nozīmīgu negatīvu ietekmi uz izaugsmi. Ierasti, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks turpina būt patēriņš. 2016.gada 2.ceturksnī privātais patēriņš pieauga par 4%, bet valdības patēriņš noturējās iepriekšējā gada līmenī. Taču dramatiska aina valda investīcijās, kas sarūk jau otro ceturksni pēc kārtas, 2.ceturksnī samazinoties par 26%. Pozitīva aina valda eksportā, kas 2.ceturksnī palielinājās par 4%. Tomēr imports ir audzis straujāk – par 7%, kas atstāj negatīvu ietekmi uz IKP. Attīstības temps gada pirmajā pusē ir bijis slābans, taču tajā pašā laikā arī ne negaidīts. Ārējie faktori joprojām ir ne īpaši labvēlīgi ārējās tirdzniecības izaugsmei, un tuvākajā laikā tādi tie saglabāsies. Pārliecības trūkums ir jūtams patēriņa attīstībā, kam ir visi nosacījumi pieaugt straujāk. Taču tuvākajā laikā iedzīvotāju noskaņojumā turpinās valdīt piesardzība. Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas kavēšanās ir kritiskākais faktors, kas šogad strauji nobremzējis būvniecību nozari un investīcijas, bet turpmākajos gados draud veidot spiedienu uz izmaksām un riskus neefektīvam resursu izlietojumam. Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt arī tranzīta nozarē, bet demogrāfija daudzām nozarēm jau iezīmē nopietnus izaicinājumus, piemēram, izglītībā. Gada otrajā pusē lēnīgais kāpums varētu nedaudz nostiprināties. Rudenī jaunu viļņošanos var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Šā gada izaugsmes prognoze ir pazemināta līdz 2,4%. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs straujāka un sasniegs 3,5%. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija, un var atnest negaidītus pavērsienus.