Bet, diemžēl, šīs prognozes izrādījās nepareizas, jo netika ņemta vērā Latvijas ekonomikas struktūra. Uz kādu izaugsmi varēja cerēt, ja no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ samazinājās un vēl turpina samazināties eksports. Tikai diletanti un no reālās dzīves tālu stāvošie var izteikties, ka nekas traks, ātri jāpāriet uz citiem tirgiem. Patiesībā tas ir ilgs un sarežģīts process, kas parasti prasa gadus, pūles un, galvenais, naudu. Jauni tirgi nozīmē jaunus produktus, jaunus iepakojumus un saturu, jaunas prasības. Izņēmumi iespējami vien dažos atsevišķos gadījumos. Šodienas realitāte – daudzās nozarēs un uzņēmumos krītas ražošana. Izriet secinājums – jāveic steidzami izdevumu ekonomijas pasākumi, kā nekad, nepieciešamas reālas reformas, it īpaši ministriju un valsts pārvaldē. Iespējami ātrāk jāsamazina izdevumi, skaidri jāsaprot, ka, ievērojot iepriekš minēto, ieņēmumi budžetā samazināsies. Reformas un izdevumu samazinājumi nedrīkst būt tikai kosmētiski, tiem jābūt būtiskiem. Steidzami jāizstrādā pasākumu pakete biznesa atbalstam un saglabāšanai, jo tas ir ekonomikas vienīgais reālais sektors. Vēlāk vienkārši būs par vēlu, jo virkne uzņēmumu nobankrotēs, aizvērsies, ar visām no tā izrietošajām sekām: palielināsies bezdarbs, samazināsies darba algas utt. Tas viss vēl vairāk padziļinās samilzušās problēmas. Skaidri jāsaprot, ka paši izjūtam ekonomisko krīzi, un jāmeklē izeja. Diemžēl valdība un bizness dzīvo paralēlās pasaulēs. Jāatrod veids, kā kreditēt, finansēt biznesu, dodot tam iespēju pārvarēt negatīvo grūto laiku. Jānodrošina vienādas tiesības un vienāda atbildība biznesā. Vieni maksā nodokļus, citi nemaksā. Latvijā izveidojusies dīvaina situācija. Ja valstī ir gandrīz divi miljoni iedzīvotāju, bet strādājošo tikai 800 tūkstoši, t.i. 40 %, kaut gan būtu jābūt 60 %, t.i. 1200 tūkstošiem. Pieņemsim, ka 200 tūkstoši aizbrauca, 100 tūkstoši bez darba, kur palikuši pārējie?Liela muļķība tika izdarīta pieņemot likumu par mikrouzņēmumiem. Jau tagad tur strādājošo skaits tuvojas 100 tūkstošiem, t.i. tie, kuri likumīgi nemaksā nodokļus. Pirmkārt, tā ir mīna nākošajai paaudzei, otrkārt, darba tirgus graušana. Visa šī likuma lobēšana pamatojās uz postulātu, ka tagad vismaz kaut ko maksā, bet agrāk nemaksāja. Praktiski šie mikrouzņēmumi, ar dažiem nenozīmīgiem izņēmumiem, nekādu IKP nerada. Viņi tikai sazēla no esošā biznesa, lai likuma ietvaros nemaksātu nodokļus. Tomēr, radot likumus, pirmkārt jābalstās uz veselo saprātu.Gribu uzsvērt galveno - jo ilgāk mēs kavēsimies veikt radikālus pasākumus ekonomikas optimizēšanai, jo grūtāk būs iziet no šīs situācijas.
Gerčikovs: Steidzami nepieciešams pamosties
Pēdējā laikā rodas iespaids, ka mūsu valdība vai nu neorientējas pasaulē notiekošajā, vai arī to neadekvāti uztver. Pagājušā gada nogalē sastādītais un pieņemtais budžets pamatojās uz Starptautiskā Valūtas fonda un mūsu Ekonomikas ministrijas pausto IKP pieauguma prognozi. Izklausījās optimistiski. Kā jau pēdējos gados ierasts, mūs lika par piemēru salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.