Viņš norādīja, ka brīva un neierobežota prese ir pamats funkcionējošai sabiedrībai. "Brīva prese savā ziņā ir kā asinis, kas ar ar skābekli sabiedrībai nes veselīgas, enerģiskas idejas," pauda Greste, piebilstot, sašaurinot preses brīvību, tiek nodarīts liels kaitējums sabiedrībai. Taču preses brīvība pasaulē arvien vairāk tiek ierobežota. Piemēram, saskaņā ar Freedom Press aplēsēm tikai 14% pasaules iedzīvotāju ir pieejama no meliem brīva, neatkarīga prese.
Pēc viņa teiktā, arī žurnālistu skaits, kas nogalināti, pildot savus amata pienākumus, arvien pieaug. Tas negatīvi ietekmē preses brīvību. Pērn apmēram 100 žurnālisti pasaulē tika nogalināti, pildot savus darba pienākumus. Šogad viņu skaits ir mazāks - līdz šim nogalināts 61 žurnālists, no kuriem 40 amata pienākumu pildīšanā. "Pat, ja šis rādītājs ir samērā zems, un skaitlis ir zemāks nekā citos gados, tas joprojām ir uztraucoši," pauda Greste.
Tieši karš pret terorismu ir iemesls, kāpēc žurnālistu upuru skaits ir pieaudzis, uzsvēra Greste. Kopš 2001.gada 11.septembra notikumiem, kad bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs aicināja plašsaziņas līdzekļus iestāties vai nu pret vai par terorismu, neļaujot saglabāt neitrālu pozīciju, notikuši būtiski pavērsieni.
Greste arī uzsvēra, ka patlaban notiek karš nevis par teritorijām, bet pret idejām. Plašsaziņas līdzekļi ir kļuvuši par karalauku. Arī žurnālisti ir kļuvuši par mērķi savas nostājas dēļ, ka vēlas neatkarīgi ziņot. Kā piemēru tam Greste minēja terorisma uzbrukumus dažādām preses aģentūrām, kad žurnālists kļuva par mērķi tikai tāpēc, ka pārgāja otrā frontes pusē, lai iegūtu arī otras puses viedokļa atspoguļojumu, kamēr pirmā puse uzskatīja, ka tādējādi žurnālists zaudējis lojalitāti.
Kā piemēru viņš minēja savu pieredzi, kad viņam līdz ar diviem citiem kolēģiem no televīzijas kanāla Al Jazeera Ēģiptes tiesa pērn piesprieda cietumsodu. "Mums bija problēma saprast, kāpēc esam ievietoti cietumā. (..) Izrādījās - par teroristu organizāciju atbalstīšanu, valsts drošības apdraudēšanu, kas bija pretēji tam, ko patiesībā darījām. Ir grūti pateikt, kas ir terorisms, ikviena valdība to var interpretēt pēc saviem ieskatiem," sacīja Greste, piebilstot, ka tādējādi tiek ierobežota preses brīvība un nodarīts milzīgs kaitējums demokrātijas pamatprincipiem.
"Izteiksmes brīvība ir viens no demokrātijas pīlāriem. Nodarot kaitējumu presei, tiek satricināti demokrātijas pamati. Valdībām ir jāatļauj presei uzklausīt abu pušu - arī teroristu viedoklis, svarīgākais ir nevis paslēpt bīstamas idejas, bet par tām debatēt. Šobrīd diskusijas nenotiek," pauda Greste, piebilstot, ja valdības pārkāpj demokrātijas principus, profesionāliem žurnālistiem jāturpina nodrošināt viedokļu dažādība.
Tāpat ir svarīgi izmantot retorikas daudzveidību. Nereti žurnālisti akli seko līdzi kara retorikai un tādējādi sašaurina savu redzesloku un neizmanto citus izpausmes veidus, kas ir vienlīdz svarīgi, risinot drošības jautājumus krīzes gadījumā.
Viņš arī uzsvēra, ka žurnālistiem ir svarīgi domāt, kā precīzi konkrēti izmantot valodu, kā nodrošināt viedokļu daudzveidību, apšaubīt kāda teikto, ja nepieciešams, un saglabāt sabiedrības uzticību presē paustajam. "Sabiedrības uzticību gadu laikā esam zaudējuši, cilvēki skatās uz žurnālistiem tādā pašā līmenī kā uz lietotu automašīnu tirgotājiem vai pornogrāfijas pārdevējiem. Jāturas pie visaugstākajiem principiem, jāuztur, jāveido sabiedrības uzticēšanās, lai uzturētu preses brīvības ideju," viņš pauda.
Greste uzsvēra, ka žurnālistiem ir jābūt drosmīgiem savā pārliecībā, lai spētu paust arī to, ko citi nevēlas teikt, kas ir žurnālista darba sastāvdaļa. "Tas ne vienmēr ir viegli un ne vienmēr ir droši. Tā ir ļoti augsta cena, ko žurnālists maksā par savu darbu. Jābūt drosmei darboties. Ja vēlaties vieglu dzīvi, dodieties strādāt uz sabiedriskajām attiecībām," viņš pauda.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Preses brīvības dienas laikā Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks tikšanās ar žurnālistu Pēteri Gresti.
Ēģiptes tiesa pērn piesprieda trīs gadus ilgus cietumsodus trim televīzijas kanāla Al Jazeera žurnālistiem, kas bija apsūdzēti sadarbībā ar aizliegto islāmistu kustību "Musulmaņu brālība" un "melīgu ziņu pārraidīšanā". Notiesāto vidū bija arī latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālists Pēteris Greste, kas tagad kļuvis arī par Latvijas pilsoni.
Al Jazeera žurnālisti, tai skaitā Greste, tika aizturēti 2013.gada 29.decembrī Kairā un pagājušā gada jūnijā notiesāti. Visi trīs apsūdzētie savu vainu noliedza.
Līdz ar Gresti tika notiesāti arī Al Jazeera angļu redakcijas Kairas biroja vadītājs Muhameds Fahmi, kurš ir gan Ēģiptes, gan Kanādas pilsonis, un producents Bahers Muhameds.
Grestem un Fahmi tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu, bet Muhamedam - desmit gadu cietumsodu.
Janvārī apelācijas tiesa šo spriedumu atcēla un uzdeva lietu izskatīt no jauna. Februārī žurnālisti tika atbrīvoti no ieslodzījuma, un Grestem, kurš starplaikā bija ieguvis arī Latvijas pilsonību, atļāva no Ēģiptes izbraukt.