"Tas bija pietiekami ilgs process, lai gan, protams, tur bija termiņi. Var teikt, ka deviņdesmito gadu vidū, otrā pusē tas process pilnībā noslēdzās," stāsta A. Grūtups, kurš tolaik vadījis Saeimas komisiju, kas bija atbildīga par denacionalizācijas jautājumiem. Advokāts uzskata, ka šādas ebreju kopienas prasības neatbilst nekādām Latvijas likumu tradīcijām. "Mums ir 150 gadus vecs Civillikums, kurā precīzi ir pateikts - ja mantinieku nav, tad īpašums pāriet valstij," uzsvēra A. Grūtups.Tāpēc ebreju kopienai, viņaprāt, būtu principā jāpasaka "nē", neejot ne uz kādiem kompromisiem. A. Grūtups uzskata, ka tik liberāla denacionalizācijas likumdošana nav nekur citur Austrumeiropā."Mēs varējām to likumu toreiz pieņemt tādu, ka mēs atdodam tikai tiem, kas bija Latvijas pilsoņi un mantinieki uz 1940. gadu un viņi nav pārtraukuši saites ar Latviju. Izņēmumu varēja izdarīt tikai attiecībā uz etniskiem latviešiem, kas ir Amerikā vai Austrālijā, un viss. Taču mēs pieņēmām ārkārtīgi liberālu šo likumu," sacīja advokāts.Viņš arī atzinīgi vērtēja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) lēmumu demisionēt, jo tas liecina par politiķa principiālo nostāju. “Varbūt ir kāda dubultā motivācija vai trīskāršā, man ir grūti teikt, es neesmu politiski saistīts. Bet man, protams, patīk principiāla nostāja,” sacīja A. Grūtups.
Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Bērziņš trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aizies arī visa apvienība VL-TB/LNNK.