Hazans: Reemigrāciju veicinātu konkrētām cilvēku grupām domāti, ne universāli atbalsta instrumenti

Taču tas ir tikai loģiski, jo mazināt emigrāciju var, risinot problēmas sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomā, uz kurām kā prioritārām norāda vairākums respondentu.Pētījuma rezultāti neliecina par būtiskām izmaiņām emigrācijas un reemigrācijas līmenī kopš 2011.gada februāra. Gan toreiz, gan tagad aptuveni pusei respondentu (51% un 49%, turklāt starpība ir statistiskās kļūdas robežās) ģimenes, draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kuri devušies dzīvot vai strādāt uz ārzemēm un joprojām ir tur. Savukārt to respondentu īpatsvars, kuri pazīst atgriezušos emigrantus, pieaudzis tikai nedaudz (no 29% līdz 33%).No DNB Latvijas barometra rezultātiem izriet, ka cilvēki lielākoties izvēlas palikt Latvijā nevis ekonomisku, bet personisku iemeslu dēļ. Arī tiem radiem, draugiem un paziņām, kuri dzīvojuši ārzemēs, bet vēlāk atgriezušies, iemesli šādam solim ļoti reti bijuši saistīti ar labvēlīgām izmaiņām Latvijas ekonomikā vai darba/biznesa iespējām. Tajā pašā laikā iedzīvotāji uzskata, ka veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā varētu tieši ekonomiskie un sociālie (pirmkārt, ar nodarbinātību saistītie) faktori: lielākas algas (81%) un vairāk darbavietu (68%), kā arī dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (26%) un lielākas sociālās garantijas (16%). Šeit nav nekādas pretrunas - tie, kuri ir atgriezušies, būtiski atšķiras no tiem, kuri joprojām dzīvo ārzemēs (un lielākoties neplāno atgriezties). Tieši tāpēc arī ir vajadzīgi speciālie reemigrāciju veicinošie pasākumi un instrumenti. Svarīgi saprast, ka šo instrumentu vidū jābūt ne tikai universāliem (darba vietu radīšana vai sociālo garantiju uzlabošana), bet arī tādiem, kuri katrs varētu ietekmēt 3-15% aizbraucēju lēmumus. Tas saskan ar pētījuma rezultātiem, piemēram, 15% aptaujāto uzskata, ka atgriešanos veicinās lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai, bet 4% aptaujāto cer uz labākām savstarpējām attiecībām sabiedrībā.Priecē, ka iedzīvotāji ļoti racionāli skatās gan uz Ekonomikas ministrijas izstrādāto reemigrācijas plānu, gan uz tā potenciālu. Vislielāko iedzīvotāju atbalstu ieguvis punkts par informācijas par darba tirgu pieejamības uzlabošanu (33%). Tas, starp citu, bija pirmais, ko es piedāvāju emigrācijas kontekstā jau 2011.gadā. Vismazākais sabiedrības atbalsts ir priekšlikumam ierobežot prasības zināt krievu un citas svešvalodas valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos (6%). Jāpiebilst, ka vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka tuvākajos piecos gados atgriezties varētu mazāk nekā 10% aizbraukušo (tas ir visticamākais scenārijs). Vēl 18% aptaujāto cer, ka atgriezties varētu 10 līdz 25% aizbraucēju (tas saskan ar manu vairākas reizes izteikto vērtējumu, ka optimistiskākā reemigrējušo skaita prognoze varētu būt 20%).Iedzīvotāju priekšstati par emigrantiem un ar tiem saistītās emocijas sniedz pārliecinošu atbalstu sadarbības modelim (daudzas zemes - viena tauta) Latvijas diasporas politikā. Tomēr, lai šo sadarbību veicinātu, nepieciešams konkrēts politikas virziens. Sadarbības vecināšana ir labs pamats tautas vienotībai.