Šogad, ieilgušo ziemīgo laikapstākļu dēļ, tikai stiprākie meža zvēri un putni spēs izdzīvot, bet vājākie aizies bojā. Kopš mežus klāj bieza sniega kārta un sērsna, meža dzīvniekiem piekļuve pārtikai ir īpaši apgrūtinoša. Šā gada ziema atstās iespaidu uz pārnadžu populāciju, jo netipisko klimatisko apstākļu dēļ bojā varētu iet tieši stirnas un staltbrieži.
Rolands Orlovskis, medību centra Purnavu muiža īpašnieks stāsta: „Patlaban mežos ir sasnigusi ne tikai bieza sniega kārta, bet ir arī sērsna, kas šādos apstākļos, kad dzīvnieki jau tā ir novārguši pēc garās ziemas, apgrūtina meža dzīvniekiem barības meklēšanu un pārvietošanos. Stirnām sagādā grūtības pārvietoties, ja sniega dziļums ir virs 30 centimetriem un saglabājas vairāk nekā divas nedēļas. Dzīvnieki šādos apstākļos arī vieglāk un ātrāk gūst savainojumus un traumas. Papildu draudu arī rada plēsēji - vilki, lūši un klaiņojošie suņi, kas atšķirībā no stirnām var pārvietoties pa sērsnu, neiekrītot tajā, kamēr stirnām kājas grimst dziļajā sniegā.”
Visgrūtāk klājas grūsnajiem meža dzīvniekiem
Laikā, kad lielākā daļa zīdītāju gaida mazuļus, vislielāko kaitējumu ziemīgie apstākļi rada grūsnajām mežacūkām, stirnām un staltbriežiem – atzīst Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. No zīdītājiem mežacūkām pirmajām dzimst sivēni - jau martā un aprīlī sākumā. Staltbriežu mazuļi dzimst, sākot no maija vidus. Mazliet vēlāk- maija beigās un jūnija sākumā- pasaulē nāk arī stirnēni (stirnu kazlēni). Maija sākumā dzimst arī aļņu mazuļi.
„Jau tagad ir novērojami kritušie dzīvnieki, kas zaudējuši cīņā par izdzīvošanu. Protams, tas nav nekas netipisks, un katru gadu novērojami dzīvnieki, kas nevar pārvarēt bargo Latvijas klimatu, taču šī ziema izrādījusies īpaši nesaudzīga. Patieso kritušo dzīvnieku daudzumu varēs novērot tikai vēlāk – vasarā un rudenī, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka pārnadžu populācijas šogad visticamākais skaitliski nepieaugs, bet stirnu skaits var samazināties pat ievērojami. Šī ziema ir līdzīga 1995./96. gada ziemai, kad arī sniegs bija vēl aprīlī. Tad dažādos Latvijas reģionos aizgāja bojā no vienas līdz pat divām trešdaļām stirnu populācijas,” skaidro J. Baumanis.
Eksperti atgādina, ka jebkurš var palīdzēt meža dzīvniekiem, pareizi piebarojot dzīvniekus. Eksperti arī aicina, dodoties pastaigās pa mežu un lauku ceļiem, nemēģināt nest mājās mežu dzīvnieku mazuļus, kā arī rūpēties par to, lai suņi nevarētu brīvi klaiņot pa laukiem un mežu.
Padomi par meža dzīvnieku barošanu ziemā:
Meža dzīvniekus ietiecams barot ar sienu un sulīgu skābbarību, piemēram, burkāniem, kāļiem, bietēm, āboliem, kartupeļiem.
Nav ieteicama barības likšana tieši uz zemes, labāk izveidot speciālu sili, kur dzīvniekiem mieloties.
Ja barošana uzsākta, tā jāturpina visu ziemu
Barotavas vēlams izvietot sausā vietā, ne ilggadīgajās ganībās.
Nedrīkst uzsākt piebarošanu blakus jaunaudzēm vai lauksaimniecībā izmantojamā zemēm.
Barotavu atrašanās vietu vēlams saskaņot ar zemes īpašnieku.
Pareizi nodrošinot dzīvniekiem nepieciešamās barības vielas, iespējams arī samazināt postījumus saimniecībām un mežaudzēm.