IeVP priekšniece: Pēc pāris gadiem ieslodzīto skaits saruks par vairākiem tūkstošiem

To parāda statistika, cik bieži ieslodzītais atgriežas cietumā par jauniem noziegumiem, kuri ar katru reizi kļūst arvien filigrānāki. Šādi cilvēki tā arī deklarē, ka viņi nav nonākuši cietumā strādāt vai mācīties, bet vienkārši sēdēt," uzsvēra Spure.Spure neslēpj, ka starp "sēdētājiem" daļa ir cietuma autoritāšu, kuri lielizmēra kamerās var izvērst savas "kriminālās skolas". Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tik ļoti nepieciešami jauni cietumi. Izvietojot šos cilvēkus pa vienam vai diviem, viņus būtu vieglāk gan resocializēt, gan uzraudzīt un kontrolēt.Pārvaldes rīcībā autoritāšu darbības apkarošanai līdzekļi ir diezgan ierobežoti. "Ar varu neko nespējam panākt. Diemžēl šīs vecās tradīcijas kā aste velkas līdzi no labošanas darbu kolonijām padomju laikos. Nevaram piespiest strādāt vai apmeklēt skolu. Ir tādi notiesātie, kuri atklāti atzīst, ka mācās nevis sev, bet administratīvajai komisijai, kas lemj par pirmstermiņa atbrīvošanu," norādīja IeVP priekšniece.1.aprīlī stājās spēkā apjomīgi Krimināllikuma grozījumi, kas virknei noziegumu samazina cietumsoda termiņus un attīstīta alternatīvos sodus. Kopš pavasara no cietuma ir atbrīvoti aptuveni 200 cilvēku, un ieslodzīto skaita samazināšanās turpināsies. Ja pirms gada Latvijā bija aptuveni 6500 ieslodzīto, jūlija beigās cietumos atradās 5470 personas.Pieredze gan rādot, ka situācija varētu mainīties uz rudens pusi, jo šobrīd tiesās ir atvaļinājumu laiks un rudenī lietas atkal sāks skatīt straujāk. Krimināllikuma grozījumi noteikti atstās ietekmi arī uz nākamajiem diviem gadiem. Iespējams, ka pēc pāris gadiem Latvijā ieslodzīto skaits būs 3500, domā Spure.