vietā, portālam Diena.lv komentēja Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers.Miksers uzsvēra, ka Igaunija, iespējams, ar nelielām korekcijām, bet konceptuāli nemainīgi turpinās atvēlēt aizsardzības tēriņiem vismaz 2% no IKP, kā to dara jau no 2012.gada. Pašlaik Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi izpildīt šo apņemšanos."Mēs dzīvojam Eiropas daļā, kur drošības situācija ir ļoti saspringta, un mēs esam NATO ārējā robeža. Kā maza valsts paļaujamies uz sabiedroto atbalstu, bet, lai būtu tiesīgi pieprasīt citu palīdzību, mums jāizpilda arī savs mājasdarbs," portālam Diena.lv skaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs.Viņš arī norādīja, ka Igaunija aicina pārējos Baltijas sabiedrotos – Latviju un Lietuvu – pildīt šo apņemšanos, taču nekāds diplomātisks spiediens izdarīts netiek. "Redzam pozitīvas tendences gan Latvijā, gan Lietuvā. Domāju, šīs valstis mērķi [2% no IKP aizsardzības tēriņiem – red.] sasniegs ātrāk par 2020.gadu," uzskata ministrs.Jau vēstīts, ka piektdien, 12.decembrī, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikās Cēsīs, kur pārrunāja esošās sadarbības uzlabošanu un nākotnes plānus, tostarp palielināt individuālo ieguldījumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas nodrošināšanā.
Igaunijas aizsardzības ministrs: Igauņi nav kareivīgi, vienkārši apzinās riskus
"Es neteiktu, ka igauņi būtu īpaši kareivīgi, kā nācija tieši esam ļoti miermīlīgi. Tomēr mēs apzināmies, kur dzīvojam, apzināmies riskus un saprotam, ka aizsardzībai jāvelta pienācīga uzmanība," Globālā militarizācijas indeksa jaunākos datus, kurā Igaunija ierindojas 21.pozīcijā, bet Latvija vien 78.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.