Ilga Reizniece: Es nešķiroju. Man Jāņi ir saulgrieži

1) kā izpaudās latviešu tūkstoš gadu praktizētā reliģija? Ja pašu latviešu pirms tūktošgadiem nebija? (bija baltu un lībiešu ciltus) 2) kāpēc nevarēja šādu kustību reģistrēt vai vismaz pamanīt pirms tam? turklāt kāpēc nav nekādu vēstursku liecību par šādu reliģiju 19. gs.? (kad jau bija zinātnieki, kas rūpīgi pētīja reliģijas un folkloru) 3) TĀPĒC , ka tautas dziesmas, ticējumi, pasakas un folklora vēl nenozīmē reliģiju; 4) kāpēc Brastiņa kustība uzreiz sadalījās ? atšķēlās Brežģis! Turklāt pēdējais šķiet daudz tuvākas latviskumam.. 5) kāpēc dievturībā nav dzīvnieku un cilvēku upuru, kā tas, saskaņā ar hronikām un izrakumiem, konstatēt pie senajiem baltiem? 6) kāpēc dievturu dievkalpojumu kārtība tik līdzīga parastam protestantu dievkalpjumam? (tikai korāļu vietā - tautas dziesmas, un sprediķa vietā - daudzinājumi) 7) Brastiņa modernizētais neopagānismam liela līdzība ar senģermāņu reliģijas atjaunošanas mēģinājumiem Vācijā (Tules biedrība, kas atbalstīja Hitleru) un leišu Visuyomibe un igauņu kustību Taar? Tātad tā ir tipiska neopagāniska, moderna kustība, kādas radās 20. gs. 20 gados visā Eiropā. 8) kāpēc dievturība balstās tikai uz tautas dziesmām - turklat ne visām, bet atmetot tās, kurās skaidri saskatāma kristietības klātbūtne? kāpēc pasakas, teikas un cits fokloras materiāls netiek izmantost tikpat kā nemaz? utt. Tātad tautas gara mantas dievturība izmanto selektīvi, nevēsturiski, nezinātniski un tendenciozi. Viss iepiekšminētais liek izdarīt skaidru secinājumu: DIEVTURĪBA ir pašizdomāta, moderna NEOPAGĀNISKA reliģija, kam ar seno baltu reliģijām maz saistības. Tas ir sava laik fenomens, kas NAV visas latviešu tautas, bet nelielas grupiņas aizraušanās (sekta). Lai miers viņiem, taču tā NAV latviešu ticība, jo nebauda tautas simpātijas. Tāpēc, ka sašķeļ latviešus, un tendenciozi interpretē kristietību, kas gan ir LIELĀKĀS latviešu tautas daļas reliģija - TĀDI IR FAKTI!

Jāņu senākā jēga ir diemžēl aizmirsta : šīJĒGA ir dzīvības uzvarā par nāvi, uz ko cer visas tautas un katrs cilvēks... Tamlīdzīgi kulti bijuši senatnē un tie ir atdzimstošo dievību kulti (arī senajiem baltiem tādi ir bijuši - vājas atskaņas par tie samanāmas Jāņos; citām tautām bija Ozīrisa, Tammuza, Jānusa utt. svētki) Cilvēki visos laikos tiekušies pēc Dieva un cerējuši, ka Dievs varētu pie tiem atnākt (kā cilvēks) un solidarizēties visā - arī nāvē. Taču pēc tam (tā kā viņš ir nemirstīgs) - Dievs, kurš bija tapis par cilvēku - tomēr augšāmceltos. Notiktu Dieva salīdzināšanās, izlīgšana ar cilvēku un arī cilvēkam būtu cerība uz augšāmcelšanos (jo Dievs pieņemdams cilvēka veidolu tādā veidā pārveidotu, izlabotu cilvēka grēcīgo būtību). Taču pēc Kristus šāda nepieciešamības vairs nav. Dievs ir atnācis uz šo zemi vienreiz un VISAS cilvēku ilgas IR piepildītas. Tāpēc vēlāk jauni kultu ar šādu ievirzi nav radušies. Bet vecie kulti pamazām iznīka vai pārvērtās orģijās, auglības rituālos. Pazuda dziļā soterioloģiskā jēga (par dzīvības uzvaru pār nāvi)! Palika tikai prieks par dabas auglību - vasaras vidū, ko tiecās vēl veicināt ar maģiju - no šejienes > okultas darbības, dažādas trakulības un seksuālā izlaidība, kas saistās ar šāda tipa svētkiem. Diemžēl mūsdienās dažviet degradācija jau nonākusi tik tālu, ka latvieši dzer šņabi, dedzina riepas, ēd šašlikus un lopojas - turpinādami uzskatīt, ka apliecina nez kādu pārprastu nacionālismu:) TURPRETĪ vienkāršai latviskai Jāņu svinēšanai ar mēŗu - nav ne vainas, - siers, ugunskurs un dziesmas sasilda, kas pāri par to, tas > par skādi!