Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016.gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam, skaidro LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis.Savukārt Juris Biķis uzskata, ka pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Viņš norāda, ka valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algu aploksnēs vai darbojas mikrouzņēmuma režīmā, savukārt zaudētāji ir uzņēmumi, kuri maksā pilnus darba nodokļus, – tātad ilgtermiņā zaudē arī Latvijas valsts kopumā.LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda – LDDK biedru aptaujas rezultāti liecina, ka, īstenojoties valdības nodokļu iniciatīvām, vairāk nekā puse aptaujāto būs spiesti apturēt algu pieaugumu savos uzņēmumos, trešā daļa izmantos legālus nodokļu optimizēšanas veidus (dividendes, mikronodokļa režīms, ilgstoši ārvalstu komandējumi utt.), bet apmēram piektajai daļai var nākties atlaist darbiniekus – turklāt nevis tos, kuri pelna vairāk un rada pievienoto vērtību, bet mazkvalificētos – tos, kurus valdība šķietami vēlas atbalstīt.
INFOGRAFIKA: Ieņēmumu un algu plaisa. Latvijas - Igaunijas salīdzinājums
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iebilstot pret valdības iecerēto principiālo kursa maiņu nodokļu jomā, izveidojusi infografiku, kurā salīdzināta Latvijas situācija ar kaimiņiem Igauniju. Līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.