Laika ziņas
Šodien
Migla

Izglītības ministrs: Augstskolām nākotnē nāksies arvien agresīvāk cīnīties par studentiem

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Lee
L
Ķīlis gribēja akreditēt augstskolas, bet augstskolas pašas šo akredizāciju izšūpoja, jo baidījās pazaudēt darbu, jo pēc akreditēšanas izrādītos, ka puse augstskolu dublē programmas un tās nav vajadzīgas. Ražojam par studentu naudu nevajadzīgus darbiniekus, ja konkursa nav, ir tikai jāsamaksā un vari mācīties. Augstskolas kļūst nekvalitatīvas un tikai bizesam. Tīrīšana nesanāca... visi pelna... Un beigās - visiem augstskolu papīrīši, bet zināšanu - nulle. Brāķis.
Šadurskij
Š
Ir jāveic augstskolu skaita optimizācija. Nu nevar būt augstskolai, kura atbilst universitāšu vienas nozares fakultātei normatīvajos aktos atvēlētas tādas pašas tiesības kā universitātēm.
šadurskim jautājums
š
Ko Šadurskis kā ministrs reāli var izdarīt, lai studentu diplomu atzīst Apvienotā Karalistē? Doma ir studēt Lietuvā vai Igaunijā dēļ šā kāāzusa .Un kā tāda situācija varēja izveidoties?
CV
C
Gudrākie brauc prom no visām atpalikušām valstīm.
ne visi aizbraucēji ir gudri
n
Ja auditorijā ir daži gudri studenti un pārējie 90% muļķi, tad akadēmiskais personāls māca zemā līmenī, lai šie 90% muļķu arī kaut ko saprastu un varētu beigt augstskolu. Līmenis tiek pazemināts un notiek "pieskaņošanās" muļķiem. It kā ir iemesls braukt uz turieni (uz attīstītām valstīm ar augsta līmeņa augstskolām), kur tiešām var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vēl par braukšanu prom...parasti gudri cilvēki ir patrioti (ir arī izņēmumi, kad gudri cilvēki ienīst savu valsti) un, ja cilvēks ir gudrs, tad viņš parasti brauc uz ārzemēm studēt, lai kļūtu vēl gudrāks. Tie, kuri no atpalikušajām valstīm brauc kaut kur uz Īriju lasīt sēnes - tie īsti gudri nav, jo viņu dzinulis ir nevis gudrības vairošana, bet izdzīvošana un naudas nopelnīšana.
  • 2
  • 0
bite
b
Cietīs spēcīgākās augstskolas, jo plānā galdiņa urbēji, kuriem tikai kaut kādu diplomu vajag, pulcēsies tur! Vairākas ir vienkārši jāslēdz!
Augstskolu tikai gudrajiem!
A
Plānā galdiņa urbēji visbiežāk pulcējas t.s. reģionālajās augstskolās, jo tur ir ļoti zemas prasības, bieži vien nav nekādu mājas darbu, nav smagu un apjomīgu kursa darbu, var nepiepūlēt smadzenes un mierīgi snauduļot. Bet - jo vairāk studentu reģionālajās augstskolās, jo mazāk studentu stiprajās. Jo mazāk studentu, jo mazāks augstskolas budžets (nauda seko studentam) un beigās nav naudas, lai varētu normāli apmaksāt akadēmiskā personāla darbu (ja maza alga, tad augstskolā izdevīgi strādāt tikai pensionāram vai bezbērnu vientulim). Un plus vēl tas, ka reģionālās augstskolas masveidā ražo brāķi. Tāds apburtais loks. Un vēl cilvēktiesību faktors - ja nav konkursa, tad augstskolā jāuzņem visus durakus un plānā galdiņa urbējus. Bet tas degradē visu augstākās izglītības sistēmu. Augstskolā ir uzradies duraks - valsts par duraku (ja vien viņš mistiskā veidā ir sekmīgs) katru gadu augstskolas kontā ieskaita naudu...augstskola ieinteresēta, ka šis duraks velk līdz maģistra diploma iegūšanai, jo, atgādinu, ja duraks ir sekmīgs, tad valsts maksā. Bet duraks ir sekmīgs tāpēc, ka ķīlnieka lomā nostādītais akadēmiskais personāls durakam liek sekmīgas atzīmes. Ja duraku par nesekmību izmestu no augstskolas, tad gan šo duraku, gan naudu pārtvertu cita augstskola un dažiem bizness beigto. Neveselīga un tikai uz naudas "kāšanu" orientēta augstskolu konkurence. Un tas ir koks ar 2 galiem - ja būs daudz atskaitīto studentu, tad radīsies iespaids, ka augstskola ir slikta (lai pierādītu, ka augstskola ir slikta, tad aizies n-tie gadi ar dažādām komisijām un tiesāšanos) un to slēgs; un atkal bizness cauri. Ja būs tikai maksas izglītība, tad atkal augstskolas kāsīs naudu un cauri laidīs visus, ka tik maksā. Risinājums - katrā augstskolā stingri iestājeksāmeni, kas neļauj par studentu kļūt durakam. Maksas izglītību jāaizliedz - no maksātspējīga duraka netiks "uztaisīts" gudrs speciālists. Nekādu privāto augstskolu.
  • 3
  • 1
Agy
A
Kurš brauc uz LV mācīties ja mūsu diplomi ārzemēs vispār netiek ņemti vērā? Ja nu vienīgi dēļ cenas varbūt un studentu vīzas? Man UK RTU diploms vispār nevienu neintresē. Un ar to darbu tā pat neiegūsi pēc tam.
M
M
Vienkārši: lai dabūtu automātisko ieskaiti, profesori studentiem palūgs uzspridzināt gaisā vienu vai otru konkurējošu augstskolu.
ar
a
patreizējo demogrāfisko un tautasimniecisko politiku viss beigsies itin drīz - nebūs pārlieku ilgi jāmokās.
nu tās vispār ar ir politiķu darbib
n
jo savulaik politiķi iebalsoja ka vajag augstāko izglitibu gandriz vai visiem apkopejas ieskaitot un tauta metās pēc diplomiem, atiecigi augstskolas savairojās kā sēnes un kāsa naudu par diplomiem. nu tas ir garām, visi kas gribēja diplomus nopirka, nav vairs tik daudz to augstskolu vajadzigs, bet neviens negrib likvideties visi grib naudiņu
>12.26
&
laikam akdēmiķis no Miskastu valsts
>12.07
&
jo lielāks stulbuma un noziedzības koeficients, jo vairāk bēg, kā no krievijas..............................................
ražos muļķus
r
..............
Nossst jenotu bandu
N
Nost tevi un tavu sektu Latvijas kapraču bars nolādētais.Nossssssst.
Nossst jenotu bandu
N
Nost tevi un tavu sektu Latvijas kapraču bars nolādētais.Nossssssst.
ak vai!
a
Vajadzēs cīnīties, jo izglītības kvalitāte ir ļoti zema! |Piemēram, LLU strādā veci onkas balstoties uz padomju laika tehnikas līmeņa sasniegumiem, izmantojot "sapelējušu" mācību literatūru. Galvenais ir samaksa par studijām, bet kur paliek viņa students, nevienu neinteresē. Citur ir stipri līdzīgi!
nu, nu...
n
Par tām zemajām profesoru algām ir stipri pārspīlēts! Veči turas ar zobiem un nagiem un jaunajiem viņu cietoksnī netikt!
  • 2
  • 2
M
M
Iepriekšējā komentāra autors pārspīlē, lai gan tikai drusku. Stundu pasniedzēji, t.sk. emeritēti profesori, nestrādā vis par 200 eiro, bet gan bieži vien par mazākām summām mēnesī, un pat tas ir uz papīra.
  • 7
  • 1
tu pats par tādu naudu strādātu?
t
Kāpēc LLU nestrādā jaunie speciālisti un doktori? Varbūt tāpēc, ka akadēmiskajam personālam (lektoriem, docentiem, arī dažiem profesoriem) daudzos gadījumos algas mazākas kā sētniekiem? Kurš normāls cilvēks ies uz augstskolu strādāt par 200 eiro? Augstskolās bieži vien var strādāt tikai tie, kuriem ir blakus ienākumi (1 diena augstskolā un 4 dienas biznesā) vai kuri skraida no vienas augstskolas uz otru (pirmdien LU, otrdien LLU, trešdien RTU, ceturtdien Liepājas U, un piektdien "stradiņos"), jo augstskolā alga veidojas no kontaktstundām, kas tiek pavadītas "kontaktā" ar studentu auditoriju. Par lekciju sagatavošanu nevienam nemaksā. Jaunie neies uz augstskolām, kamēr alga par lekciju būs ~6 eiro (ja ierēķina laiku, kas pavadīts lekcijas gatavošanai, tad reālā samaksa lektoram ir apmēram 1-2 eiro stundā, kas ir mazāk kā minimālā stundas likme pie minimālās algas). Par tādu algu var piepelnīties vecie pensionāri un jaunie doktori maksimāli izvairīsies no akadēmiskā darba. Drīzi būs situācija, ka studenti ir, bet nav lektoru un docentu, kuri viņus māca.
  • 8
  • 1
!
!
Sveiks, ondon bez sava nika. Redzu, tusiņstudents esi, kamēr papiņš vēl spējīgs maksāt. Tu neubago budžeta vietu un maksā savam skolotājam pilnu taksi, būs tev līmenis tuvu Oksfordai un iespējas izvēlēties. Bet tu te sagribējies VIP servisu par velti. Par velti tu tiešām nevienam neinteresē un neviens pasniedzējs dēļ tādiem kā tu tūkstošiem vērtu mācību literatūru par savu naudu nepirks. Ej izlaizi sola biedrenei, puikiņ, tur varbūt dod bez maksas un pēc pelējuma smirdēs mazāk.
  • 3
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē