Šis varētu būt palicis pāri no 1. aprīļa jokiem. Skaidrs, ka visādi absurdi ir redzēti, bet, ka kāds sāktu valstij naudu dot atpakaļ… ja zināt tādu gadījumu mūsdienu Latvijā, dariet zināmu.
Šādas fantāzijas radās, uzzinot, ka Stradiņa slimnīcas jaunbūvēm bez īpašām kaislībām atvēlēti papildu 16 miljoni eiro. Nav nekas neparasts. Tā jābūt. Tomēr šī lēmuma pieņemšanā otrdienas MK sēdē saskatāmi tik brīnumaini manevri, ka tos varētu izdot atsevišķā konsultāciju burtnīcā "Kā dabūt miljonu".
Saprotams, vispirms jāievāra kādas ziepes. Ja nekā tāda nav, miljonu neredzēt.
Tad par spīti budžeta bāzēm, deficītiem un citiem niekiem apsolītie skaitļi tiek precīzi ierakstīti 2016. un pat 2017. gada valsts budžeta izdevumu daļā. Kamēr citi vēl ilgi ņemsies ar vaimanāšanu un pierādīšanu, te viss sakārtots bez liekiem kreņķiem.
Tik Ministru prezidente aicina Belēviča kungu tā kā svinīgi apsolīt, ka vairāk naudas šitam neprasīšot. Tas nu gan ir viens juridiski un visādi citādi saistošs gājiens! Finanšu ministrija mēģina ieteikt to svinīgo solīšanos vismaz ierakstīt protokolā. Skaidrs, ka neviens nekur neieraksta. Solījums ir morāla kategorija, un būtu pazemojoši to devalvēt ar formāliem papīriem.
Ieskanas ērģeles, dziest lampas, un seko tā stāstījuma daļa, kas raksturo apokalipsi, - kas būs, ja neiedos 16?
Emocionāli saviļņojošs ir arguments, kāpēc trūkstošo naudu nevar aizņemties no kredītiestādēm. Tāpēc, ka neizdevīgi, - būšot jāatdod. Jā, tad nu gan… No iekšējām rezervēm arī neesot iespējams atrast nevienu centu. Cilvēkresursu izdevumi (piezemētāk - laikam atalgojums) jau tā esot katastrofāli zemi. Varbūt nosapņots, bet, šķiet, ne pārāk sen dzirdējām par to fenomenu, ka Stradiņa slimnīcas administrāciju bezmaz piespieduši parakstīties par algas palielināšanu, kaut daudzi bijuši stingri pretī…
Tomēr vislabākais ir jautājums par atbildīgajiem. Būvnieki tie noteikti nevarot būt jau pēc definīcijas. Ja tur arī kāds sīkums sagājis greizi, aizlāpīšot bez kādiem naudas papildinājumiem, tas ir droši kā Krājbankā.
Kas attiecas uz slimnīcas valdes un Veselības ministrijas personu atbildību, tad visus argumentus var koncentrēt vienā esenciālā, simboliskā secinājumā, kuru premjerministre izteica vakarrīta LNT 900 sekundēs, - VIŅI IR PROM.
Šis lozungs tik jauki un precīzi raksturo valsts budžeta spaidīšanu, ka to, Bundžasprāt, vajadzētu ierakstīt Satversmē - ja viņi ir prom, atbildību prasīt aizliegts.
Turklāt, un tas ir PAREIZAIS VIEDOKLIS, -viņiem jau nav to 16. Valsts budžetam gan ir. Paliek viens neskaidrs jautājums - vai var pienākt brīdis, kad tam arī vairs nebūs 16? Ko tad darīsim?
*ļoti neatkarīgs konsultants