Jakovels: Nodokļu nemaksāšanas apkarotāji - tīši vai netīši bezspēcīgi?

Jo līdzšinējā prakse liecina, ka nodokļu nemaksāšanas lietu izmeklēšanas ir ilgas un acīmredzot kādam ir izdevīgi tās vilkt garumā – taustāmi rezultāti ir vidēji pēc diviem gadiem.Tikmēr nodokļu nemaksātāji dzīvo kā nieres taukos. Jo neviens jau neliedz vienai personai būt īpašniekam gan uzņēmumam, kas sekmīgi strādā un gozējas medijos ar labajiem darbiem, gan īpašniekam mazāk zināmā uzņēmumā ar milzīgiem nodokļu parādiem, turklāt vienlaikus tikt turētam aizdomās par nodokļu shēmu īstenošanu. Te būtu vietā pieminēt nesen presē aprakstīto gadījumu ar uzņēmumu Dīlers un to īpašniekus, kas vienlaikus caur citiem uzņēmumiem ir parādā valstij gandrīz divus miljonus eiro un savulaik tika vainoti nodokļu atmazgāšanas shēmu īstenošanā un fondu naudas izkrāpšanā sešu miljonu latu apmērā. Faktiski jaunumu no VID puses šajā lietā nav kopš 2012.gada - cerams, ka drīz būs gaidāms arī kāds iznākums no pirms diviem gadiem presē saceltās ažiotāžas, vērienīgajām kratīšanām un SIA Dīlers īpašnieku aizturēšanām (un atbrīvošanas pret atjaunotās Latvijas vēsturē lielākajām drošības naudām – 200 un 100 tūkstošiem latu), jo arī cita labi zināma zīmola Elkor nodokļu nemaksāšanas lieta taustāmus rezultātus guva pēc vairāk nekā diviem gadiem ilgas izmeklēšanas. Jāatzīmē gan, ka Elkor gadījumā reālu sodu saņēma viena uzņēmuma amatpersona, lai gan sākotnēji kriminālvajāšanu tika prasīts uzsākt pret četrām, un arī sods bija salīdzinoši simbolisks – vainīgajam bija jāsamaksā 12 000 latu apmērā papildus tam, ka Valsts ieņēmumu dienests bija noteicis kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 140 tūkstošu latu apmērā, kas uz soda naudas piespriešanas brīdi bija jau samaksāts. Līdzīgs izmeklēšanas ilgums bija Čili pica picēriju tīkla frančīzes ņēmējiem SIA Pica serviss – arī šī izmeklēšana ilga vairāk kā divus gadus un beidzās ar uzrēķinu un naudas sodu.Saprotot, ka nodokļu nemaksāšanas lietas ir grūti pierādāmas un vienmēr ir jācenšas iegūt maksimāls pierādījumu daudzums, domāju, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu labāk, ja izmeklēšana risinātos ātrāk un varbūt ne tik skrupulozi, taču vienlaikus sabiedrībai tiktu parādīts reāls rezultāts, ka par nodokļu nemaksāšanu var saņemt reālu sodu. Jo pretējā gadījumā sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka nodokļu nemaksāšana tāda sīka vienība vien ir, par ko sliktākajā gadījumā var saņemt nodokļu uzrēķinu uzņēmumam, kas atbild vien ar savu pamatkapitālu, bet īpašnieki var reģistrēt jaunu uzņēmumu, kas pārņem nodokļu parādnieka biznesu. Jāatceras, ka savulaik arī slavenais Čikāgas noziedzīgā grupējuma galva Als Kapone tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nevis noziedzīga sindikāta izveidošanu un vadīšanu, lai gan tolaik nevienam neradās šaubas par viņa saistību ar organizēto noziedzību, un līdzīga, ātra pieeja ir nepieciešama arī Latvijā, lai radītu pārliecību, ka nodokļu nemaksātājus gaida ātrs sods, nevis gadiem ilgs process, kamēr tiek noskaidroti visi lietas sīkumi un kā laikā nodokļu nemaksātājs var netraucēti turpināt savu iesākto rūpalu, līdz lieta pamazām noklust.Šeit var vērot, manuprāt, vēl vienu bīstamu tendenci Latvijā – atbildīgajām amatpersonām trūkst vai nu motivācijas apkarot nodokļu nemaksātājus, vai arī institūcijām – kapacitātes, lai kvalitatīvi padarītu savu darbu. Varbūt kāds no pieminētajiem ir arī iemesls, kāpēc atjaunotās Latvijas vēsturē neviens nav saņēmis reālu cietumsodu par nodokļu nemaksāšanu. Var būt, ka kādam tas ir izdevīgi, var būt, ka kāds to piesedz vai nevēlas radīt precedentu, taču gribētos ticēt, ka tas nav valsts augstāko amatpersonu līmenī. Lai gan - ko var zināt - par jau pieminēto bijušo VID vadītāju Jezdakovu ir sniegtas oficiālas liecības, ka viņa esot piesegusi nodokļu shēmu īstenošanu atsevišķu grupējumu interesēs.