"Miers un stabilitāte valstī ir tikai tāpēc, ka šos 20 gadus nevienā pašvaldībā nekad nevienam citu tautību cilvēkam, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, nekad nav atteikta palīdzība, neskatoties uz to, vai viņš pārvalda vai nepārvalda latviešu valodu," norādīja A.Jaunsleinis.
Viņš arī norādīja, ka latviešu valoda Latgales reģionā ir diskriminēta. Visi to esot zinājuši 20 gadus, bet nekas neesot darīts.
Viņš gan izteicās, ka sestdien notikušā referenduma sakarā "mums ir jārunā par lojalitāti šai valstij, par šīs valsts atdzīšanu". "Domāju, ka tas ir daudz nozīmīgāk nekā pats valodas faktors. Diemžēl vēsture ir tāda, ka visos okupācijas režīmos un arī neatkarības cīņās mums bija cilvēki, kas perfekti pārvaldīja laviešu valodu, bet tajā pašā laikā neatzina šo valsti un cīnījās pret valsts atjaunošanu, un cīnās vēl šodien. Tāpēc es visvairāk aizdomājos par to, vai mēs kā latvieši, vai mēs nonicinot pēdējos 20 gadus nepārtraukti savu valsti, neesam panākuši to, ka arī citi, kas šeit dzīvo, sāk šo valsti nonicināt un par to nerūpēties," komentēja A.Jaunsleinis.