Kā noņemt trūkuma lāstu?

Būtisks Eurostat aprēķinos izmantotais kritērijs ir arī tā dēvētais pirktspējas paritātes standarts, kas, vienkārši sakot, parāda, ko var iegādāties par minimālo algu. Arī pēc šī kritērija Latvija ir trešajā vietā no beigām. Bēdīgāka situācija atkal ir tikai Bulgārijā un Rumānijā. 

Eurostat dati arī rāda, ka vislielākā minimālā mēnešalga ES ir Luksemburgā (1999 eiro), Īrijā (1563 eiro), Nīderlandē (1552 eiro), Beļģijā (1532 eiro) un Vācijā (1498 eiro).

Protams, minimālās algas lielums nav vienīgais kritērijs, kas raksturo sabiedrības labklājību. Vairākās ES dalībvalstīs oficiāli noteiktas minimālās algas nav vispār. Tomēr mūsu politiķiem derētu nopietni analizēt Eurostat datus, būt gana drosmīgiem un atzīt, kādas konsekvences atklāj skumjā trešā vieta no beigām. 

Pirms vairākiem gadiem, citas valdības laikā, tobrīd vēl ietekmīgā politiskā spēka Vienotība pārstāvji Dienai un citiem medijiem uzsvēra nepieciešamību Latvijā mazināt nevienlīdzību. Politologu un ekonomistu komentāri, kā arī žurnālistu jautājumi gan brīdinoši norādīja, ka ne jau par nevienlīdzības mazināšanu jādomā, bet gan par nabadzības izskaušanu. Turklāt formulējums "nevienlīdzības mazināšana" postpadomju vidē rada biedējošas asociācijas ar padomju ideoloģijas centieniem novienādot visu – sākot no ienākumiem un beidzot ar domāšanu. 

Tagad kļuvis redzams, ka Latvijas politiķi, kuri solīja nevienlīdzības mazināšanu, neko ļoti iespaidīgu nav paveikuši – vien ieviesuši diferencēto neapliekamo minimumu, par kura pozitīvo efektu vēl maz pārliecības, un solidaritātes nodokli, kas izraisījis virkni iebildumu. Lai gan dažiem solidaritātes nodokļa kritizētājiem, nenoliedzami, derētu attīstīt sevī altruismu, tomēr šī nodokļa ieviešana nav palīdzējusi kliedēt nabadzību.

Eurostat dati arī parāda, cik utopiski bijuši dažu pagātnē aizgājušās Reformu partijas pārstāvju apgalvojumi, ka, izstrādājot Reemigrācijas plānu, Latvija piedzīvos masveidīgu uz citām Eiropas valstīm strādāt aizbraukušo atgriešanos. Alga 380 eiro Latvijā un 1563 eiro Īrijā – tā ir atšķirība vairāk nekā četras reizes, pietiekami daudz, lai atzītu, ka taisnība bijusi reāli domājošajiem politiķiem un ekonomistiem, kuri teica – kamēr atalgojums Latvijā nesasniegs vidējo ES līmeni, par plašu reemigrāciju var vien sapņot.

Lai arī Igaunijas kā parauga norādīšana daudziem jau apnikusi, bezkaislīgi skaitļi rāda – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ir ne vien lielāka minimālā alga, bet arī zemāks bezdarbs. 2016. gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5%, Igaunijā – 7,5%, vēsta Centrālās statistikas pārvalde.