Vēlēšanas bija ārkārtas – tās pavisam drīz pēc stāšanās liberāldemokrātu līdera un Japānas premjerministra postenī izsludināja jaunais valsts vadītājs Šigeru Išiba, kurš abos posteņos nomainīja nepopulāro Fumio Kišidu. Lai arī likums šādu soli neprasa, politiskā tradīcija paredz, ka, mainoties premjeram, tiek izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Citi vēlēšanu izsludināšanas cēloņi bija vēlme nodrošināties ar vēlētāju atbalstu jaunā premjera kursam, kā arī centieni atjaunot liberāldemokrātu ievērojami panīkušo autoritāti.
Par sasniegtiem uzskatīt šos mērķus tikmēr nevar, jo vēlēšanu rezultātā liberāldemokrāti un viņu koalīcijas partneri, partija Komeito, zaudēja vairākumu parlamentā un būs spiesti meklēt trešo koalīcijas partneri vai arī slēgt situatīvas vienošanās ar opozīcijas partijām atkarībā no dienaskārtībā esošajiem jautājumiem. Ir vērts piebilst, ka iepriekš LDP koalīcija teorētiski nebija vajadzīga, jo tai arī vienatnē bija vairākums parlamenta apakšpalātā (259 vietas no 465, vairākumam ir nepieciešami 233 mandāti). Tomēr, tā kā atsevišķi LDP deputāti ik pa brīdim demonstrēja nevēlēšanos ievērot partijas līniju, tika izveidota koalīcija ar radniecīgo Komeito.
Šajās vēlēšanās LDP savukārt ieguva 191, kamēr Komeito – 24 deputātu mandātus. Vienlaikus šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 1955. gada, kad neviena no partijām neieguva vismaz 200 deputātu vietas parlamentā un atstāja arī vēl citus ierakstus vēsturē. Vēlēšanas tika izsludinātas tikai astoņas dienas pēc premjera stāšanās amatā, bet priekšvēlēšanu kampaņa bija pati īsākā no visām jebkad notikušajām – tikai 12 dienu.
Lai vai kā, ir maz šaubu, ka LDP saglabās Japānas galvenās varas partijas statusu. Pirmkārt jau tādēļ, ka tās oponenti parlamentā pārstāv tik dažādas nometnes, ka pat nemēģina vienoties par savas koalīcijas izveidi. Tajā pašā laikā elektorālā neveiksme ir būtisks trieciens konkrēti Išibam, kurš pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem beidzot ir sasniedzis partijas līdera un premjera krēslus. Tostarp tiek pieļauts, ka partiju gaida vēl viena līdera maiņa, kas savukārt var kļūt par triecienu vienam no galvenajiem Išibas sludinātajiem mērķiem – Āzijas NATO izveidei, kur Japānai būtu būtiska loma.