Kāda ekonomika, tāda politika

>Imants Par PVN Jūs alojaties. PVN ir vienīgais nodoklis (un akcīzes), kas aizsargā vietējos zemniekus un ražotājus. Ja samazinās PVN pārtikai, importa preces kļūs vēl lētākas un vietējiem konkurēt būs vēl grūtāk. PVN pat būtu jāpalielina, bet galvenais būtiski jāsamazina darbaspēka nodokļi, tad vietējie produkti kļūs lētāki par importu un arī eksporta tirgos būs vieglāk, pašiem vairāk darba, naudas un nodokļu.

„Konstatēt, ka valdība rīkojas nejēdzīgi, nav grūti. Varbūt pienācis laiks mierīgi pārrunāt Latvijas ekonomikas strukturālās problēmas?”.............................. Tas ir labs jautājums, jo tūlīt izraisa pret jautājumu: Kāpēc Latvijas mēdijos nepastāv kritiska analīze, kāpēc žurnālisti nav īsti pārliecināti te par neko? Šī situācija noved kā civilo sabiedrību, tā tās ekonomiku pie demoralizācijas. Ja tāda iedomīga valsts vadītāja ka Āboltiņa var tiekt (kādā hokeja balvas pasniegšanas laikā), ka visiem patīk uzbrukt politiķiem, tad viņai aizmirst iedomāties, ka liela daļa no publikas uzskata viņu par tautas nodevēju. Kāpēc tā, ja kundze pati domā, ka viņa velk valsti no bedres? Atbildi nevaru dot, jo Latvijas mēdiji to gadiem ilgi nav pārrunājuši , un jautājums prasa ilgas iedziļinātas diskusijas. Viens novērojums gan bāžas acīs kā bomis: Latvijas Saeima darbojas nevis kā piemērs tautas kopienai, bet ir pārvērtusi latviešu kopienu par sev nedzivu priekšmetu, kuru domā ar dažādiem sev patīkamiem likumiem grozīt divus soļus pa priekšu, četrus atpakaļ, un pēc tam publiku apsaukāt: „Ūja. Ūja!” un kad tas izraisa publikā brēku. Pēc tam notikums tiek tušēts ar atvainošans, jo sauciens it kā nācis no nevainīgas mutes, kaut staigā uz augstiem papēžiem, kas drīzāk groza pakaļu, ka liecina par gudribu. Ja pieņemam, ka bērns no vecākiem mācas no viņu piemēra, tad Latvijas valdība—lai tur (vīrieši vai sievietes) saka ko grib--neko neatšķiras no tā veča, kas tepat izvaroja saules meitiņu zīdainiti.

Igaunijas piemērs ir tiešām vietā un tās mums būtu ar steigu jāpārņem. Bet mūsu valdība startē ar "Nevienlīdzības apkarošanas" karogu. Mums pastāv nevienlīdzība starp godīgiem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem; starp darba ņēmējiem un augļotājiem, baņķieriem, nekustamā īpašuma spekulantiem, attīstītājiem u.c uzņēmējiem. Tie otrie nav nedz darbaspēka nodokļu subjekti, nedz minimālās algas saņēmēji un nodokļu izmaiņas viņus neskar. Jaunās politiskās iniciatīvas pretnostata čaklos, izglītotos un strādīgos pret mazizglītotiem slaistiem par labu tiem otrajiem, sodot pirmos. - Parēķiniet paši cik nodokļos nomaksās slaists, pie vienādas stundu likmes, strādājot uz pusslodzi un čaklītis, kas raujas vairākās darba vietās un strādā trīstik vairāk. Ekonomikas izaugsmi un valsts attīstību nodrošina nevienlīdzība un konkurence, kur vislabākie un čaklākie nopelna vairāk.