Pēdējās konsultācijas, kas pirms nedēļas notika Kiprā, kas ir ES prezidējošā valsts, liecina, ka būs ES budžeta samazinājums. Latvijai tā nav laba ziņa, atzina politiķe. Pat ja lauksaimniekiem visā Eiropā ir spēcīgs lobijs, samazinās arī tiešos maksājumus lauksaimniekiem.
Kopējo ES budžetu ir iecerēts samazināt par 10%. Jautājums ir - par cik samazinās maksājumus lauksaimniekiem - arī par 10% vai būs fleksiblāka pieeja. Lauksaimnieku lobijs ir spēcīgs, bet horizontāli nogriezt budžeta izdevumus vienmēr ir vieglāk, sacīja Kalniete.
Šobrīd ir divas lielas līnijas, kā ES nauda ieplūst laukos. Pirmā ir tiekšmaksājumi un tā nauda, kas ir paredzēta lauku attīstībai. Latvijai tas ir apmēram viens miljards eiro, tikpat cik iepriekšējā finanšu plānošanas periodā. ES dalībvalstīs ir dažāda situācija. Latvijai sāpīgākais jautājums ir tiekšmaksājumi, bet ir citas valstis, kurām ir ļoti niecīgi lauku attīstības līdzekļi. Pēc Kalnietes domām, patlaban sāk izskatīties, ka varētu notikt tā, ka valstīm tiks dota lielāka brīvība lemt par to, kā laukiem paredzētie līdzekļi tiek pārdalīti. Agrāk runāja, ka varētu atļaut tikai daļu lauku attīstībai paredzētās naudas izmaksāt, tagad tiek pieļauts, ka arī daļu no tiekšmaksājumiem paredzētās naudas varētu pārdalīt lauku attīstībai.
Cīņa par taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem ir joma, kas apliecina, ka mēs varam sasniegt to, ko esam iecerējuši, lauksaimnieku darbību paslavēja Kalniete, kuras vērtējumā Zemkopības ministrija, lauksaimnieku organizācijas, Ministru prezidents un Eiropas Parlamenta deputāti kopā radījuši kampaņu, ko EP uzskata par vienu no spēcīgākajām, kāda ir īstenota.
Pērn klajā nāca Eiropas Komisijas priekšlikums, kas paredzēja, ka Latvijas lauksaimnieki 2020.gadā saņems 142 eiro par hektāru, kas vēl aizvien būtu tikai nedaudz vairāk par 50% no ES vidējā rādītāja. EP likumdošanas ziņojuma projektā šis skaitlis jau tika palielināts līdz 172 eiro jeb 65% no ES vidējā rādītāja, turklāt ir samazināts arī pārejas periods. Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņemtu par 400 miljoniem vairāk. Šo varot uzskatīt par summu, zem kuras Latvija vairs nekritīs.
Kalniete norādīja, ka Latvijas pārstāvji vēl aizvien cīnās par 80% no ES vidējā maksājuma - tas būtu vēl 15% palielinājums jeb nedaudz vairāk par 200 eiro par hektāru. Tādus solījumus Latvijas politiķi esot saņēmuši gan no EP Tautas partiju frakcijas vadības, kas ir lielākā EP frakcija, gan arī no sociālista Martina Šulca, kas ir EP priekšsēdētājs.