Deputāte arī uzsver, ka diskusija par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu apliecina nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu, lai nodrošinātu demokrātisko leģitimitāti, ejot tālākas integrācijas ceļu. Un daudzi ES eksperti atzīst – šajā kontekstā Latvijas modelis ES lēmumu pieņemšanas procesa uzraudzīšanai ir viens no efektīvākajiem.
Eiropas lietu komisija ziemas sesijā turpināja diskusiju par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja (Herman Van Rompuy) piedāvātajiem soļiem ES tālākai integrācijai, tostarp par banku savienības izveidi, ciešāku ekonomisko un finanšu jautājumu koordināciju un demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. „Eiropas Savienības ekonomiskajai izaugsmei un eiro dzīvotspējai vitāli nepieciešama Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības tālāka padziļināšana. To skaidri parādījusi ekonomiskā un finanšu krīze. Tāpēc šobrīd jāveic pasākumi, par kuriem Eiropas Savienības līderi diemžēl neizšķīrās jau vienotās valūtas izveides laikā,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica un uzsver, ka īpaši būtiska šajā procesā ir dalībvalstu nacionālo parlamentu loma.
„Eiropas lietu komisija uzsver dalībvalstu parlamentu lomu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanā un konsekventi iekļauj šo prasību Latvijas nacionālajās pozīcijās, līdz ar to mūsu valsts pārstāvji to regulāri pauž ikvienā diskusiju formātā. Nacionālie parlamenti ir vistiešākā saite ar sabiedrību, un tiem ir nepieciešamās pilnvaras un ietekme, lai kalpotu kā atsvars tālākas integrācijas procesam,” saka komisijas priekšsēdētāja. „Turklāt aizvien vairāk Eiropas Savienības ekspertu un politiķu atzīst, ka tieši ziemeļvalstu modelis, kuru izmantojam arī Latvijā, ir viens no efektīvākajiem Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa uzraudzībai,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica, skaidrojot, ka saskaņā ar to ministri mandātu valsts nostājas paušanai saņem tikai pēc tās apstiprināšanas parlamentā.
Ņemot vērā jaunā ES daudzgadu budžeta perioda finansējuma neatsveramo nozīmi Latvijas ekonomikas izaugsmei un ilgtspējai, komisija ziemas sesijā lielu daļu sēžu veltīja tieši šim jautājumam. „Jau kopš pagājušā gada komisija bija cieši iesaistīta daudzgadu budžeta sarunās gan apstiprinot Latvijas nacionālās pozīcijas, gan pārstāvot Latvijas intereses dažādos parlamentāriešu forumos. Savukārt 8.februāra rītā, kad dalībvalstu līderi pirmajā sarunu raundā nebija panākuši vienošanos un joprojām turpinājās Eiropadome, Eiropas lietu komisija radīja precedentu, pirmo reizi samita laikā sēdē uzklausot ārlietu ministru par sarunu norisi,” saka Z.Kalniņa-Lukaševica.
Vērtējot budžeta sarunu rezultātus, komisijas priekšsēdētāja akcentē gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus: „Salīdzinot ar sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu Latvijai, sarunu procesā panākts ievērojams finansējuma kāpums. Tomēr salīdzinoši ar iepriekšējā budžeta periodu saņemsim par 456 miljoniem eiro mazāku kohēzijas finansējumu un par 215 miljoniem eiro mazāku tiešmaksājumu finansējumu. Jau vairākkārt esmu paudusi, ka Latvijai turpmākajos septiņos gados jāspēj ļoti pārdomāti un efektīvi investēt Eiropas Savienības fondu finansējumu, panākot tā maksimālu atdevi Latvijas ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai. Nav pieļaujama nebeidzamā fondu „apguve" bez konkrētas atdeves ekonomikā un skaidriem investīciju rezultātiem.” Z.Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka tāpēc Eiropas lietu komisija turpmākajos mēnešos īpašu uzmanību pievērsīs fondu finansējuma izlietojuma plānošanai, kā arī Latvijas definēto prioritāšu iekļaušanai nepieciešamajos dokumentos un nacionālo pozīciju kvalitatīvai un precīzai izstrādei.
Aizvadītajā sesijā Eiropas lietu komisija veica pastāvīgo darbu pie Latvijas nacionālo pozīciju vērtēšanas un apstiprināšanas. Komisija apstiprināja virkni Ministru kabineta apstiprinātās pozīcijas, kas nosaka Latvijas viedokli par starptautisko konfliktu jautājumiem un ES līmeņa priekšlikumiem ekonomikas, vides, izglītības un sociālā jomā. Z.Kalniņa-Lukaševica norāda, ka priekšlikumi saistīti gan ar jauniešu bezdarba mazināšanas iniciatīvu, kuras ietvaros Latvijai būs papildus pieejami aptuveni 80 miljoni eiro, gan ar zinātnes ekselences attīstībai izveidoto ES programmu „Horizonts 2020”.
Tāpat Eiropas lietu komisija ziemas sesijā būtiski grozīja vairākas nozaru ministriju sagatavotās pozīcijas. Komisija grozīja Finanšu ministrijas sagatavoto pozīciju, kas paredz atļaut ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā. Komisija vienojās dot mandātu finanšu ministram Ekonomikas un finanšu ministru padomē paust viedokli, ka Latvija atbalsta ES dalībvalstis, kas nolēmušas uzsākt ciešāku sadarbību finanšu transakciju nodokļa jomā, un iesaistīsies ciešākas sadarbības darba grupā, norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka Latvija vērtēs direktīvas priekšlikumu, kas tiks skatīts ciešākas sadarbības procedūras ietvaros, un pēc izvērtēšanas lems par tā ieviešanu Latvijā.
Komisija ziemas sesijā koriģēja arī Zemkopības ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju, nosakot, ka Latvijai ir jāatbalsta Eiropas Komisijas sagatavotais priekšlikums par bitēm kaitīgo pesticīdu izmantošanas ierobežošanu ES. Tomēr deputāti Zemkopības ministrijai deva mandātu pievienoties dalībvalstu bloka kompromisa variantam, ja dalībvalstīm neizdotos vienoties par EK priekšlikumu, saka komisijas priekšsēdētāja. Kompromiss paredz dažādas atkāpes aizliegumam un nosaka iespēju pagarināt termiņu kodinātu sēklu lietošanai un izplatīšanai.
Savukārt, lai veidotu kvalitatīvu diskusiju vidi un sniegtu iedzīvotājiem iespējami izsmeļošu informāciju par nozīmīgiem jautājumiem, Eiropas lietu komisija turpināja publisku diskusiju un konferenču organizēšanu. Kā nozīmīgāko pasākumu aizvadītajā sesijā komisijas priekšsēdētāja min Saeimā 22.februārī notikušo starptautisko konferenci par eiro ieviešanas pieredzi Igaunijā un Austrijā un atzīmē, ka konferencē klātienē piedalījās aptuveni 200 dalībnieki, savukārt iespēju sekot līdzi tās gaitai un augsta līmeņa diskusijām interneta tiešraidē izmantoja gandrīz 10 000 interneta lietotāji.
Saeimas pavasara sesijā Eiropas lietu komisijas uzmanības lokā prioritāri būs jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam detalizētu plānošanu un pieejamā fiansējuma investīciju nosacījumiem, norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Tāpat komisija vērsīs uzmanību arī uz jauniešu bezdarba mazināšanai paredzētas programmas izveidi ES un Latvijā un neapšaubāmi uzmanības centrā būs sagaidāmie lēmumi ES ekonomikas un finanšu ministru padomē un valstu vadītāju sanāksmē par Latvijas pievienošanos eirozonai no 2014.gada 1.janvāra. Savukārt maijā paredzētajā Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā komisijas priekšsēdētāja aicinās diskutēt par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES un Latvijas diasporas iesaisti un lomu tās veiksmīgā norisē.