"Krievija varētu ieņemt cilvēciskāku un kostruktīvāku lomu, jo te vairs nav runa par kaut kādu varas dalīšanu, bet par ukraiņu tautu un viņu nākotni," uzsvēra Kalniņš.
"Cilvēki arī austrumos grib normālu dzīvi. Ir jauna situācija Ukrainā, kaut kas ir pamatīgi izmainījies. Mums, rietumiem, ir pamatīgi jāseko līdzi un jāmēģina atrast veidi, kā viņiem palīdzēt. Mēs neko uzspiest nevaram, bet mums ir jāpalīdz risināt šo situāciju," klāstīja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam valstī valdošo nekārtību dēļ īsti nākotne vairs nav. Liela daļa tautas, kas viņu atbalstījuši, pēc aizvadītajām asiņainajām nedēļām no viņa ir novērsušies. Šajā situācijā ukraiņiem būtiska ir jebkura palīdzība, viedoklis un atbalsts no ārvalstīm, taču par praktisku palīdzību no ārvalstīm diemžēl grūti runāt, jo Ukrainas likumdošana nepieļauj humānās palīdzības pieņemšanu no ārvalstīm.
Ārlietu komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka trīs Eiropas Savienības valstu - Polijas, Vācijas un Francijas - ārlietu ministru vizītei Kijevā un sarunām par situācijas stabilizāciju bijusi izšķiroša loma sadursmju ierobežošanai.
"Es uzskatu, ka trīs ārlietu ministru ierašanās bija galvenais iemesls, kāpēc vakar neuzsāka šo jauno uzbrukumu. Viņiem bija paredzēts divas stundas runāt, bet sarunas ieilga. Jo ilgāk viņi tur bija, jo vairāk bija skaidrs, ka valdība neuzdrošināsies veikt šo uzbrukumu. Es uzskatu, ka tas vien bija milzīgs sasniegums," pauda Kalniņš.
Lai gan citi ārvalstu politiķi šajās dienās Ukrainu nav apmeklējuši, Kalniņš neuzskata, ka katras šādas vizītes nozīme būtu jāpārspīlē, tomēr ukraiņi novērtējot katra interesenta atbalstu un viedokli.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs un opozīcijas līderi piektdien parakstījuši vienošanos par krīzes noregulējumu valstī. Kopš otrdienas vardarbīgajās sadursmēs dzīvību gan kopumā zaudējuši jau vismaz 80 cilvēki, oficiāli apstiprinājusi Ukrainas Veselības aizsardzības ministrija.