Viņš norāda, ka mazajā Latvijā juristus sagatavo 11 augstskolās un tas mūsu valstij ir ļoti daudz. Prokuratūra regulāri izsludina pieteikšanos konkursā uz vakantajām prokurora amata vietām. Prakse rāda, ka uz vienu amata vietu piesakās pieci cilvēki. Viņu zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Ja cilvēks nesen absolvējis augstskolu un ir bez darba pieredzes, tad viņam ir tikai teorētiskās zināšanas, skaidro Kalnmeiers.
Automātiski gan rodas jautājums, cik labā līmenī ir šīs teorētiskās zināšanas, jo augstskolas Latvijā ir dažādas, pārdomās dalās ģenerālprokurors.
Tāpat novērojama tendence, ka cilvēki, kuri sākuši stažēties prokuratūrā, pēc sešiem mēnešiem nespēj nokārtot eksāmenu, piebilst Kalnmeiers. "Tieslietu ministrija šobrīd kā atbildīgā institūcija par tiesu politiku strādā pie vienotiem kritērijiem valsts eksāmenā, lai neveidotos situācija, ka students, nespējot nokārtot valsts eksāmenu Latvijas Universitātē, izņem dokumentus un nokārto eksāmenu citā augstskolā, kur prasību līmenis ir zemāks. Pašlaik, šādam cilvēkam nokļūstot tautsaimniecībā vai valsts pārvaldē, rodas tās sekas, ar kurām katru dienu saskaramies," uzsver ģenerālprokurors.
Kalnmeiers, tāpat kā daudzi citi speciālisti, uzskata, ka savulaik pieņemtais lēmums par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanu bija kļūda, jo izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešami specifiski un profesionāli sagatavoti eksperti. Viņš gan atzīst, ka naudas šādas augstskolas atjaunošanai nav un par to nav vērts runāt.