Tie bija nozīmīgi svētki, kas saistījās ar dabas mošanos pavasarī. Ne velti katoļu baznīca jau agrīnajos viduslaikos centās visus neiznīdējamos „pagāniskos” tautas svētkus, cik vien iespējams, „pietauvot” baznīcas svētkiem. Tā pie mums Latvijā ir Ziemassvētki, nevis Kristus diena, Jāņi kā vasaras saulgriežu svētki un mazāk baznīcā atzīmējamie Miķeļi - rudens saulgriežu, bagāts ražas svētki.
Kāpēc es jums patlaban visu to stāstu? Ja valstij nav vēstures - nav arī pašas valsts; ja tautai nav vēstures, nav arī pašas tautas. Tauta spēj pilnvērtīgi dzīvot plašajā valodu un parašu saimē, tikai tad, ja lepojas un kopj savu vēsturisko kultūras mantojumu, nevis kaunas vai pat baidās no tā. Ne pirmo reizi es kā apbrīnojamu piemēru pieminēšu ebrejus, kuri kopj un lepojas ar savu reliģiju, kaut tās dēļ viņi gadsimtiem ilgi tika pakļauti tumsonīgu kristiešu rīkotām vajāšanām un apspiešanai (kaut pati kristietība ir radusies uz jūdaisma pamata). Zoroastristi, kuru varbūt ir tikai daži simtu tūkstoši, kopj savu vissenāko reliģiju uz pasaules. Reliģijā ietvertais vēsturiskais kultūras mantojums vieno tautu, padara to stiprāku un izturīgāku.
Jā, mēs Latvijā, tāpat kā visa pārējā kristīgā pasaule, šajās dienās svinam Jēzus Kristus – viena no dižākā ebreju tautas pārstāvja – miršanu un augšāmcelšanos. Lielā mērā tāpēc, ka kristietība ir viena no spēcīgākajām pasaules reliģijām, kas savulaik ar krustu un zobenu tika izplatīta pasaulē un arī mūsu tēvzemē.
Ar nožēlu jāatzīst, ka salīdzinot ar islāmu, kristietības valstīs netika pieļauta reliģiju brīvība. Tāpēc Latvijā, neskatoties uz dziļajām saknēm tautā, Dievturība tika lēnām izstumta no latviešu dzīvesziņas, lai gan vēl 18 gadsimtā ir atrodamas liecības muižas grāmatās, ka cilvēki piekopuši dievturību svētajās birzīs vai pie ozoliem. Islāma tolerances politika viduslaikos bija viena no progresīvākajām - tāpēc valstīs, kur valdīja šī ticība, uzplauka zinātnes , kuras pēc tam centās apgūt Eiropa. Tieši pateicoties islāma politikai un tolerancei pret cilvēku reliģisko brīvību, tika saglabāti senās Grieķijas filozofu un vēsturnieku darbi, kuri islāma valsts bibliotēkas tika studētas. Tāpēc šajās valstīs ir radušies arī matemātikas pirmsākumi.
Aicinu jūs aizejošās Lielās dienas noskaņās pārkāpt savā domāšanā pār krustnešu reiz uzspiestiem kultūras šabloniem un kļūt tolerantākiem pret citādu, bet latviskai dzīvesziņai būtisku uzskatu paudējiem. Nenoliedziet cilvēku tikai tāpēc, ka viņš meklē ceļu pie Dieva savādāk nekā apkārtējais vairākums „tradicionālo” reliģiju ietvaros.
Mums, latviešiem, nevajag nosodīt, bet gan atbalstīt tos, kas, neskatoties uz apkārtējo nesaprašanu, cenšas uzturēt dzīvu mūsu tautas vēsturisko kultūras mantojumu. Un tas nav tikai dažu entuziastu darbs, bet arī mūsu valdības un Saeimas pienākums - ne tikai kopt un aizsargāt latviešu valodu, bet arī saglabāt un pilnveidot mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un senču tradīcijas, kā arī lepoties ar tām.
Ivo Pavlovičs
interesanti uzzināt, ka