Kāds bija galvenais iemesls vizītei pie Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidenta Renē Fāzela?
Tas ir tikai normāli, ja pie mums ir jauna federācijas vadība un mēs braucam ar starptautiskās federācijas vadību pārrunāt turpmāko sadarbību. Saruna bija ļoti laba. Iepazināmies ar starptautiskās federācijas darbiniekiem, satikāmies ar vairākiem direktoriem – gan spēļu organizācijas, gan sporta, gan tiesnešu kolēģijas vadītāju. Mums bija pilnvērtīgas vienas dienas tikšanās.
Pirms Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresa publiskajā telpā parādījās Fāzela atbalsta vēstule iepriekšējam LHF prezidentam Kirovam Lipmanam, tāpēc jājautā, kā Fāzels uzņēma jauno LHF vadību?
Es nevēlos to īpaši komentēt. Katrā ziņā es nejutu vēsumu vai vēl kaut ko. Es Fāzela kungu labi pazīstu jau kopš pasaules čempionāta Rīgā (2006. gadā bija PČ Rīgā – M. Z.), jo tajā laikā biju valdības vadītājs. Bija ļoti laba un silta pieņemšana. Viņš visu dienu ziedoja mums, jo pats bija klāt visās mūsu tikšanās.
Ko LHF var iegūt no Starptautiskās Hokeja federācijas. Hokejā ir konkrēta naudas summa par pasaules čempionātā izcīnīto vietu. Kas vēl?
Mums sava saimniecība pamatā ir jāuztur pašiem. Tas, ko mēs varam iegūt no IIHF, ir tikai daži procenti no mūsu kopējā budžeta. Katru gadu starptautiskā federācija dalās ar saviem līdzekļiem, ņemot vērā katras komandas ieņemto vietu. Summa svārstās no vairāk nekā pusmiljona Šveices franku līdz dažiem simtiem tūkstošu. Tāpat ir kompensācijas, lai nokļūtu uz dažām sacensībām. Galvenais, ko mēs varam iegūt, ir iespēja izmantot visus tos resursus, kas viņiem ir. Piemēram, audzināt savus tiesnešus, sadarboties šai ziņā starptautiskajā līmenī un iegūt viņiem tiesāšanas vietas. Ir dažādas apmācības programmas un kursi, lai celtu treneru kvalifikāciju. Tikšanās laikā nācās konstatēt, ka Latvija līdz šim aktīvi nav piedalījusies šajos procesos vai arī to darījusi ļoti pasīvi. Kirovs Lipmans ir bijis tikai Stratēģiskajā hokeja attīstības padomē, kas, pēc Fāzela teiktā, jau pāris gadu kopā nav sanākusi. Šobrīd neviens mūsu darbinieks nestrādā Starptautiskajā Hokeja federācijā.
Vai necentāties uzzināt, kāpēc mūsu tiesnesis Eduards Odiņš, kas vairākas reizes ir bijis KHL labākais tiesnesis, netiek iekļauts arbitru skaitā, kuri apkalpo pasaules čempionāta spēles?
Par mūsu tiesnešiem bija ļoti pozitīvas atsauksmes – gan par Odiņu, gan Andri Ansonu, bet tur ir kritēriji, pēc kuriem vērtē tiesnešu darbu. Vismaz mums tā skaidroja. Pēc to izvērtēšanas tiesnešiem arī uzticot tiesāt konkrētas sacensības. Tā ir kopēja koleģiāla institūcija. Ko es pie sevis secināju – ja kādu no savējiem nebīdīsi un nelobēsi un ja kāds neaizliks par viņu kādu labu vārdu, tad tiesnesim būs ļoti grūti izsisties. Līdz šim citām valstīm lobiji acīmredzot bijuši spēcīgāki, tāpēc mūsu tiesneši augstākā līmeņa sacensības netiesā.
Kā šo situāciju var mainīt?
Mums pašiem būs ļoti aktīvi jādarbojas. Kādam no mūsējiem ir jātiek pie galda, kur pieņem lēmumus. Pretējā gadījumā jārēķinās, ka katrs valsts pārstāvis centīsies bīdīt savējo.
Kāda patlaban ir finansiālā situācija Latvijas Hokeja federācijā?
Šobrīd mēs pilnībā vēl neesam visu pārņēmuši no iepriekšējās vadības. Federācijas grāmatvedībā vēl ir jāveic audits. Ko mēs esam konstatējuši, ka nauda ir uz kontiem. Ir arī parādsaistības, piemēram, pret Volvo ledus halli. Nauda ir solīta, bet nav maksāta. Arī atsevišķiem hokejistiem nav samaksāts. To es jūtu, jo paši kreditori piesakās. Katrā ziņā finansiāli mēs federāciju pārņemam labā stāvoklī.
Volvo hallei nenomaksātā naudas summa esot ievērojama – simt tūkstošu eiro...
Summa ir 111 000 eiro, bet mēs vēl neesam spējuši to izrunāt, jo sākotnēji saistības bija uzņēmusies meitaskompānija SIA Rīga-2006, kas bija izveidota pasaules čempionāta organizēšanas nolūkos. Pēc tam šīs saistības ir pārgājušas uz Hokeja federāciju.
Vai ir zināms, cik naudas Lipmans gadā ieguldīja hokejā? Esmu dzirdējis, ka tie ir bijuši 200 līdz 300 tūkstoši eiro.
Es tikai vienu varu pateikt, ka Kirovs Lipmans kā privātpersona nav ieguldījis nevienu latu. Ja mēs runājam par naudām, kas ir samaksātas no Latvijas valsts nodokļu atlaidēm no dažādiem uzņēmumiem, tad tā ir sabiedriskā labuma nauda. Tā nav Kirova Lipmana personīgā nauda. Tāpēc šādās kategorijās es noraidu jebkādus apgalvojumus. Plātīties ar svešu naudu, piesavinot savu vārdu, nav ētiski. Sabiedriskā labuma nauda? Jā, Grindeks ir sponsorējis, kaut gan tai pašā laikā Latvijas Hokeja federācija ir pirkusi iespējas Grindekam reklamēties par lielu naudu pasaules čempionātos. Jautājums – kāda ir kopējā bilance? Uz šo jautājumu es pašreiz nevaru atbildēt.
Cik naudas varētu būt jāpiesaista, lai aizpildītu federācijas budžetu?
Tas ir pilnīgi skaidrs, ka būs jārunā ar sponsoriem. Patlaban man ir grūti pateikt, kāds ir federācijas budžets kalendārajā gadā. Es domāju, ka tie ir daudzi simti tūkstošu. Es nerunāšu par miljoniem. Protams, būtu labi skaitīt miljonus, jo tad mēs varētu ļoti daudz naudas hokejā ieguldīt. Sponsorēšanai ir jābūt ar abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Ja vienreiz kādu piemānīsi, tā paliks kā vienreizēja sponsorēšana. Nedrīkst būt situācija, ka no sponsora saņem naudu, bet pēc tam aizmirsti viņu uzaicināt pat uz spēlēm.
Kad tiks pārskatīti Latvijas gāzē sponsorēšanas izdevumi, pastāv iespēja, ka naudu iegūs arī Latvijas Hokeja federācija?
Mums nav šobrīd ilgtermiņa saistību. Mēs saglabāsim savas tradīcijas, un, protams, hokejam nokļūstot, tā teikt, manā atbildībā, mēs kļūsim par ziedotājiem arī Latvijas Hokeja federācijai, ne tikai Rīgas Dinamo.
Visu Māra Zemberga interviju ar Aigaru Kalvīti lasiet pirmdienas, 24. oktobra laikrakstā Diena!