Politiķis, tāpat kā iepriekš viņa kolēģis Roberts Zīle (NA), norādīja, ka Rail Baltic projekts ir dzelzceļa savienojums, kas savienos Latviju ar pārējo Eiropas Savienību (ES). Kā sacīja Kariņš, tas faktiski ir lielākais un nozīmīgākais investīciju projekts, kas Latvijā ir gaidāms, kopš valsts atguva savu neatkarību.
"Tas, ka mūsu jaunais satiksmes ministrs var vispār apšaubīt šo projektu, norāda uz to, ka viņš vai nu vispār nesaprot, kas notiek, vai arī viņš strādā pret mūsu kopīgajām interesēm," sprieda Kariņš, norādot, ka Auguļa šaubas var salīdzināt ar jautājumu, vai Latvijai maz nepieciešams būt daļai no Eiropas.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijai vairākus gadu desmitus "potēts", ka valsts ir daļa no Krievijas impērijas. "Mēs neesam. Mēs esam Eiropas valsts, mūsu vieta ir tur, kur tā vienmēr ir bijusi. Un šis projekts ir viens no tiem nozīmīgajiem projektiem, kas tiešā veidā parāda to fiziski, savienojot mūsu dzelzceļa sistēmu ar pārējo Eiropu," izteicās politiķis.
Kariņš norādīja, ka Rail Baltica varēs izmantot pasažieri, kā arī kravu pārvadātāji, kas būšot atšķirīgas no tām, kuras nāk no Krievijas. "Šīs būtu kravas no mūsu ražotājiem, kuras tiktu pārdotas Eiropā, ar pievienoto vērtību mums pašiem," izteicās politiķis.
Jau vēstīts, ka Augulis intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze skaidrojis, ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.
Vaicāts, cik nozīmīgs ir šis projekts, ministrs norāda, ka jebkurš infrastruktūras projekts, kas pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms. Komentējot repliku, ka nekāda ekonomiska pienesuma pēc realizācijas nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet, Augulis atzīst, ka kravu ir maz. Viņš min, ka, iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija varētu mainīties. "Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā," piebilda ministrs.
Kā ziņots, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.