„Situācija diemžēl ir dramatiska, jo NVO sektora darbības pievienotā vērtība paliek finansiāli nenovērtēta, un organizācijas kā sabiedrības interešu aizstāvji un demokrātijas pīlārs arvien paliek naudas lūdzēju lomā. Valsts sektors dažādu būtisku jautājumu izlemšanā allaž cenšas pieaicināt NVO ekspertus, tomēr par to atzinumiem neviens nevēlas maksāt,“ apgalvo Daina Kazāka.
Viņa arī norāda, ka valstij būtu jāapmaksā ekspertīzes līdzdalībai politikas veidošanā visu līmeņu valsts un pašvaldību pārvaldē. „Nepieciešams pārskatīt biedrību un nodibinājumu sektoru un atdalīt patieso sabiedrības labumu, kā, piemēram, līdzdalību valsts un pašvaldību politikas veidošanā no sporta, infrastruktūras attīstības un profesionālajām organizācijām,“ skaidro Daina Kazāka.
„Pēc Finanšu ministrijas datiem šogad starpnozariski no valsts budžeta nevalstiskajām organizācijām tika piešķirti 15,3 miljoni latu, savukārt no Eiropas fondiem kopumā 45,6 miljoni latu, tai skaitā arī sportam, zemkopības un profesionālajām organizācijām, kas tādējādi paņem „lauvas tiesu“ no kopējā NVO finansējuma. Savukārt sabiedrības līdzdalības politiku veidošanā tiek atvēlēti vien daži desmiti tūkstoši latu gadā. Šie skaitļi mani pārsteidz, un gribu saņemt atbildi uz jautājumu: kur visi piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti? ” uzsver Daina Kazāka.
Lai valsts un pašvaldību līmenī tiktu pieņemti objektīvi un ilgtspējīgi lēmumi, līdztekus politiķu, ierēdņu un akadēmiskās vides pārstāvju viedokļiem, tikpat būtiski ir NVO atzinumi. Diemžēl Latvijas jaunajā demokrātijā nav izveidojusies ziedojumu kultūra - sistēma par labu pilsoniskās līdzdalības finansēšanai. „Tāpēc ir nekavējoties jādomā valstiskā līmenī par NVO ilgtspēju un šī sektora pievienoto vērtību dažādu nozaru un valsts pārvaldes politiku veidošanā,“ secina Daina Kazāka.