"Tur nav jābrīnās, ES prezidentūra Krievijai ir ārkārtīgi svarīga," norāda Kažociņš.
"Jārēķinās ar to, ka mūsu austrumu kaimiņš ir ļoti ieinteresēts, kas pašlaik notiek Lietuvā sakarā ar prezidentūru ES, un mēs nezinām, kā tas attīstīsies līdz mūsu ES prezidentūrai 2015.gada sākumā. Viņi [Krievijas specdienesti] izmantos visas metodes - gan formālās diplomātiskās metodes, gan neformālas metodes, tai skaitā spiegošanu, lai zinātu, kas notiek valstī," saka Kažociņš.
Sakarā ar joprojām notiekošo skandālu, kurā vairākas valstis viena pēc otras apsūdz ASV Nacionālās drošības aģentūru (NSA) valstu līderu telefonsarunu izspiegošanā, bijušais SAB vadītājs norāda, ka telefonsarunu noklausīšanās riski nav izslēgti nekad. "Katram premjeram desmit gadu laikā, kamēr biju SAB vadītājs, teicu - jāņem vērā iespējamība, ka telefonsarunas noklausās. Protams, tajā laikā nebija runa par ASV, bet par citām valstīm," pauž Kažociņš.
Kaut sarunas noklausīties esot ļoti grūti, augstākās valsts amatpersonas saprot, ka telefoniski nevajag pārrunāt lietas, kuras nav jādzird citiem - ja kaut ko vajag pārrunāt slepeni, tam domāts slepens nacionālais tīkls ar ļoti augstu drošības pakāpi, klāstīja bijušais SAB vadītājs.
Uz jautājumu, vai informācijas iegūšanā nepastāv sarkanās robežas, Kažociņš uzsver, ka tas ir interesants jautājums. "Pēdējā laikā izskanējusi doma, ka ASV šādu robežu nav. Taču apgalvojums, ka visi spiego visus, mani nepārliecina."
"Vispirms ne visām valstīm ir vienādas iespējas un likumdošana, ne visām valstīm ir vienādi ētiski standarti. Ja skatāmies uz ASV, nevar sacīt, ka viņiem nebūtu šādu standartu," skaidro Kažociņš. Viņš norāda uz tā saukto Five Eyes - ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Jaunzēlandi un Austrāliju – valstīm, kuras viena otru nespiego un savstarpēji uzticas cita citai. "Tāpēc Obama Kemeronam varēja sacīt, ka ASV [Lielbritānijas līderu telefonsarunas] nav klausījusies, neklausās un neklausīsies, bet Merkelei - tikai ka neklausās un neklausīsies. Tur ir acīmredzama starpība," norāda Kažociņš.