"Man šķiet, ka pie Valsts prezidenta sasniegumiem var pieskaitīt rīcību referenduma kontekstā, ka tieši viņa paspārnē tapa Labas gribas manifests. Otra lieta, kas uzskatāma par prezidenta nopelnu - konsekventi mēģinājumi atrast kopsaucējus starp etniskajām grupām - prezidenta ierosinājumi par 8.,9. maiju," sacīja I.Kažoka.
Viņasprāt, A.Bērziņš ir "ļoti pozitīvs spēlētājs integrācijas jomā". "Diemžēl nevaru pateikt neko pozitīvu nekādā citā jomā, jo bijis vai nu nemanāms vai viņa rīcība raisīja neizpratni, piemēram, par nepieciešamību rakstīt jaunu Satversmi, kā arī "lavierējoša" politika valdības veidošanas laikā- kavejās ar premjeru kanditātu atklāšanu. Ir grūti atminēties kādas iniciatīvas, kas bija pietiekami nozīmīgas un labi izskaidrotas. Teica, ka jāpalielina pašvaldību vara, tomēr nekādi sīkāki paskaidrojumi netika doti," atzina I.Kažoka.
Viņa norādīja, ka prezidents izrādījies neatkarīgāks, kā varēja šķist, tomēr viņa rīcība esot haotiska. "Ir vairāki nepārdomāti izteikumi, kas izraisīja plašu rezonansi un radīja bažas, vai viņš domā līdz," teica pētniece.
"Salīdzinot ar pārējiem prezidentiem, viņš mazāk izmanto prezidentu privilēģijas - apsardzi, auto ar ieslēgtām bākugunīm. Tādējādi viņš parāda, ka ir tikai viens no pilsoņiem. Bet joprojām ir neatbildēti jautājumi, kā strukturālie fondi izmantoti viņa mājas celtniecībā, un vai viņam nāktos iniciēt, ka prezidentiem jāatsakās no privilēģijām. Kopējais virziens, vienkāršums sadzīviskās lietās vērtējams pozitīvi," norādīja I.Kažoka.
"Salīdzinot ar citiem, iepriekšējo prezidentu pienākums bija bremzēt nepārdomātus likumus, pakratīt kādām institūcijām ar pirkstu. Šobrīd objektīvu iemeslu dēļ mazāk to var darīt. Prezidentam jāmeklē sava unikālā vieta. Ir salīdzinoši mierīgs laiks integrācijas jomā, bet tur viņš sevi ir pozitīvi parādījis," teica I.Kažoka.