Viņasprāt, veiksmīgam parakstu vākšanas iznākumam būtu nepieciešama arī vēl kāda protesta motivācija. I.Kažoka skaidroja, ka varētu nebūt viegli savākt arī pirmajā parakstu vākšanas kārtā nepieciešamos 10 000 parakstu. To apliecina tas, cik lēni šāds daudzums tiek vākts ar mērķi rosināt tautas nobalsošanu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Līdzīgi arī reiz neizdevās savākt 10 000 parakstu par tādu sabiedrībā populāru priekšlikumu kā tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešana.
Pētniece pagaidām arī šaubās, ka referenduma iniciēšanai nepieciešamajam atbalstam - vienai desmitajai daļai pilsoņu jeb apmēram 150 000 cilvēku - šis jautājums būtu tik svarīgs. Parakstu vākšanas bijušas veiksmīgas tad, ja līdz ar aktuālo jautājumu iedzīvotājus motivēja vēlme izteikt kāda veida protestu. Piemērs ir tautas nobalsošanas iniciēšana par tautas tiesībās atlaist Saeimu, kur cilvēki gāja parakstīties, arī lai paustu neapmierinātību ar parlamenta darbu.
Kažoka gan pieļauj iespēju, ka 1/10 parakstu tiks savākti, ja līdz ar arodbiedrībām par šo jautājumu cīnīties sāks arī kāda politiskā partija, piemēram, apvienība Saskaņas centrs, kura spēs mobilizēt savus vēlētājus.
Ja tomēr tautas nobalsošanu izdotos noorganizēt, pētniecei "nav ne jausmas, kāds varētu būt referenduma rezultāts. Iepriekš tas ir bijis atkarīgs no pirmsreferenduma diskusiju kultūras. Rezultāts varētu būt 50 uz 50."
Kā ziņots, Saeima ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 65 gadiem.