Tās partijas, kas par šādām lietām nerūpējas, nonāk opozīcijā vai ir spiestas noiet no politiskās skatuves, jo vēlētājiem nepatīk tās partijas, kas ir saistītas ar finanšu skandāliem, piebilst I.Kažoka.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Vineta Ostrovska, informējot par politisko partiju iesniegto 2010.gada pārskatu un saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudes rezultātiem, atzina, ka pārkāpumu ar katru gadu kļūst mazāk un partijas ir kļuvušas daudz izglītotākas un disciplinētākas.
Kažoka sacīja, ka KNAB pārbaužu esamība ir iemācījusi partijas baidīties no negatīvās publicitātes, ko tās varētu iegūt gadījumā, ja atklāsies kādas šmuces ar finansējumu. "Es domāju, ka tā ir daļa no izskaidrojuma, kādēļ pārkāpumu kļūst mazāk. Aizvien vairāk Latvijas politikā dominē partijas, kas tomēr uzmanīgāk raugās uz sevis piesaistītajiem ziedojumiem un vairāk rūpējas par savu reputāciju. Šī jaunā tendence samazināties pārkāpumu skaitam izskaidrojama ar vispārējās politiskās kultūras celšanos," secināja Kažoka.
Viņa sacīja, ka 2010.gada vēlēšanās partijas varēja tērēt vairāk nekā 2006.gada vēlēšanās, bet vienlaikus tikai retā pietuvojās likumā noteikto tēriņu limitam. "Tas nozīmē, ka palēnām sākusies samazināties naudas ietekme uz politiku, un es domāju, ka to vēl vairāk pamanīsim, kad KNAB būs pabeidzis pārbaudes par 2011.gada partiju ienākumiem un izdevumiem," prognozēja politoloģe.
Viņa norādīja, ka dažām partijām ziedojumu piesaiste vēlēšanu kampaņai nebija liela problēma. Piemēram, Par labu Latviju, Saskaņas centram un Vienotībai, kas iztērēja summu, kas bija ļoti tuvu vēlēšanu kampaņai atļautajam limitam. Pats galvenais skaidrojums bija tāds, ka 2010.gadā likums ļāva politiskajām partijām priekšvēlēšanu kampaņām tērēt vairāk nekā 2006.gadā, bet ne tik neierobežoti, kā tas bija 2002.gadā. Kopējais partiju ziedojumu saņemtais apjoms atspoguļo šo tendenci.
Kažoka prognozē, ka nākotnē šī tendence mainīsies tādēļ, kā ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz maksimālā ziedojuma apmēra samazināšanu no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām.
Tas nozīmē, ka fiziskajām personām maksimālais ziedojuma apmērs vienai partijai gadā līdzšinējo 20 000 latu vietā varētu būt 10 000 latu.
Ja šie grozījumi stāsies spēkā, partijām būs grūtāk piepildīt savus naudas makus ar dažu cilvēku ziedojumiem. 2010.gada vēlēšanas bija salīdzinoši dārgas vēlēšanas, taču ne visām partijām, tikai atsevišķām.
"Dažas no tām tomēr vairāk rūpējās par savu reputāciju un baidījās no skandāliem, kas saistīti ar finansējumu. Partijas atcerējās 2006.gada pieredzi, kā aptraipītā reputācija par to veidu, kā noritēja priekšvēlēšanu kampaņa, vajāja Tautas partiju un partiju LPP/LC visus nākamos četrus gadus. Es domāju, ka reti kura partija vēlējās kaut ko līdzīgu pieļaut," teica Kažoka.
Vēl viens iemesls, kādēļ pārkāpumu skaits samazinās vēlēšanu gados, ir skaidrojams ar to, ka KNAB bija iespējams apturēt partiju priekšvēlēšanu kampaņas, ja redzētu, ka iztērētā summa pārsniedz likumā atļauto. Tas varēja disciplinēt partijas stingri sevi ierobežot un piesaistīt ziedojumus tādā apmērā, ko varēs iztērēt, un netiekties pēc ziedojumiem par katru cenu, piebilda politoloģe.
Kā ziņots, KNAB uzdevis 11 partijām vai to apvienībām atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus kopumā par 16 804 latiem.