Viņš sacīja, ka turpmāk līdzekļi visām augstskolām netiks izdalīti, bet tikai tām, kuras nodrošina augsti kvalitatīvu apmācību. R.Ķīlis prognozē, ka tad, kad valdībā tiks iesniegti reāli priekšlikumi, būs "lielāks troksnis, nekā šobrīd, jo naudas vairāk". Turklāt ministrs pieļauj, ka rektori baidās no starptautisko ekspertu slēdziena.
Pēc R.Ķīļa teiktā 55 miljoni latu tiek novirzīti augstskolu budžeta vietām. Kopumā, aptuveni 26 000 budžeta vietu, no kurā viena trešdaļa pienākas humanitārajām zinātnēm. Pēc ministra domām, Latvijai tas ir pārāk daudz.
"Piemēram, pedagogu sagatavošanā ir pieci doktorantūras, turklāt, daļa no tām nav īpaši kvalitatīvas. Latvijai nav nepieciešamas piecas doktorantūras. Programmu daudz un valsts par viņiem maksā, tur notiks revīzija. Kas attiecas jurisprudences jomā – arī problēmas ar kvalitāti. Ekonomistu ir pārāk daudz. Nepieciešams konsolidēt programmas ar standartu palīdzību un finansiālajiem līdzekļiem. Ja standarti netiek izpildīti, tad, atvainojiet, ir jāslēdz doktorantūru," sacīja izglītības ministrs.
R.Ķīlis arī norādīja, ka koalīcijas partneri ir greizsirdīgi attiecībā uz ministra aktivitātēm un tāpēc liek šķēršļus to veikšanai. "Vārdos – visi par reformām, bet dzīvē notiek citādi. Lūk - izskaidrojums, kāpēc šos lēmumus nākas atlikt," norādīja izglītības un zinātnes ministrs.