Ķirsons: Varējām būt kā Šveice – maza un bagāta valsts

Kā vērtējat šo tendenci?Arī pie mums cilvēki var dabūt dažādus dārzeņus un tamlīdzīgas lietas, ne tikai pieminētos ceptos kartupeļus. Runājot par smalkiem restorāniem, jā, arī es citreiz uz tādiem aizeju. Man patīk, ka labi apkalpo, ir īpaša aura. Aiziet, patērēt naudu un pabūt vidē, kur īpaši tev speciāli gatavo ēdienu, kāpēc ne? Tam visam ir jābūt. Manuprāt, Latvijā ir attīstīti restorānu tīkli, to vērtēju pozitīvi.Protams, ir vēl daudz lietu, pie kā vajadzētu piestrādāt arī mūsu valdībai. Ir daudzi mazie restorāniņi, kas ir ģimeņu uzņēmumi, nemaksā nodokļus. Un pareizi dara, jo nodokļu slogs ir tāds, ka tos nemaz nevar samaksāt. Būtu galu galā uzlikuši tādu nodokli kā Vācijā, kas ir 7% apmērā, un visi maksātu. Taču ne, valsts žmiedz uzņēmējus un tērē līdzekļus dažādām institūcijām, kas kontrolē. Zaudētāji ir visi – gan ražotājs, gan valsts. Un vēl saka – mums valstī pietrūkst naudas, piespiedīsim vēl, atradīsim, kā vēl pacelt nodokļu slogu. Lai ceļ, cik grib, cilvēks izdomās citus veidus, kā nodokļus nesamaksāt. Ar represijām nekas nenotiks. Valstij ir jābūt saiknei ar ražotājiem un jauniem cilvēkiem, kas vēlas veidot savus uzņēmumus. Tieši vēlējos jautāt, vai, pēc jūsu domām, Latvija ir pateicīga vieta, lai veidotu uzņēmējdarbību?Varētu teikt, ka ne, jo Latvija ir ļoti maza valsts, kas dzīvo no rokas mutē. Kurš te nāks? Nodokļu sistēma ir mainīga, biznesu nevar prognozēt ilgtermiņā. Esam tik tuvu pie Krievijas robežas, mums vajadzēja draudzēties gan ar krieviem, gan Eiropu. Es domāju, ka varējām būt maza un bagāta valsts kā Šveice.Vai izjūtat darbaspēka trūkumu?Kā darba devēji vienmēr sakām, ka ir par maz kandidātu, no kā izvēlēties darbiniekus, bet tā ir mūsu, nevis tautas vai valsts problēma. Neesam atraduši veidu, kā samaksāt lielākas algas par citiem, kā varētu samaksāt līdzīgas algas kā citur Eiropā, mēs pat netiekam līdz Igaunijas līmenim. Tā ir mūsu problēma, un ir jāuzņemas atbildība. Tai meklējam risinājumus, bet ir ļoti grūti, jo nevar pacelt ēdiena cenu, tātad nevar arī samaksāt lielāku algu. Viens ar otru ir ļoti saistīts. Varbūt cilvēku trūkums ir saistīts daļēji ar to, ka daudzi aizbraukuši uz ārzemēm? Biju aprēķinājis, ka katrs cilvēks līdz pensijai atnes valstij vismaz 100 tūkstošus eiro. Simtiem tūkstošu cilvēku ir aizbraukuši, parēķiniet, cik liela sanāk summa. Politiķiem vajadzēja radīt iespēju cilvēkiem palikt šeit, Latvijā, bet viņi grib izdabāt Eiropai vai vēl kādam un bez darba tikt pie turības. Tad brīnāmies, ka viņiem ir lielās mājas Jūrmalā, bet tauta ir dziļā nabadzībā. Ļoti žēl. Visu interviju ar Gunāru Ķirsonu lasiet laikraksta Dienas Bizness piektdienas, 18.marta, numurā!**