Klimovičs: Ar nepadarīta darba sajūtu Afganistānā

Tas dzīvi šai bārdaino vīru kustībai noteikti padarīs daudz reizes vieglāku, jo nu jau vairāk kā desmit gados ilgajā karā pieredzēts, ka cīnīties ar amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav viegli, jārēķinās ar lieliem zaudējumiem. Tas gan nenozīmē, ka karā viegli klājies talibu pretiniekiem, kas, lai gan moderni apgādāti, arī pieredzējuši savu biedru bojāeju, bet valstu līmenī bijuši spiesti iztērēt prāvus līdzekļus šīs misijas nodrošināšanai un situācijas stabilizēšanai. Kopumā šī informācija no ASV galvaspilsētas izraisa nepadarīta dara sajūtu, jo, aizejot no Afganistānas pilnībā var tikt pārvilkta svītra daudzām būtiskām pārmaiņām šajā valstī, kas tikušas īstenotas ar lielām grūtībām. No otras puses, tikpat skaidrs ir tas, ka neviena valsts – pat ASV nav tik varena, lai varētu atļauties nesamērīgi ilgas militārās ekspedīcijas. Jādomā, finansiālais aspekts pašreizējo ekonomisko problēmu laikā ir būtiski ietekmējis amerikāņu politiķu skatu uz turpmāko rīcību Afganistānā. Amerikāņu palīdzības mērogi patiešām ir iespaidīgi – 28 miljoni dolāru dienā – tā ir lielākā summa, kādu kopš Otrā pasaules kara beigām ASV ir tērējusi vienai valstij.   

Raugoties uz neskaidro nākotni un neziņu par nākotni šajā valstī, nākas atcerēties tos, kas visvairāk laika beidzamajos gados pavadījuši kopā ar afgāņiem, proti, latviešu karavīrus. Viņu vairākums allaž bijis visai kritiski noskaņots par to, cik pozitīvi ārvalstu karavīru klātbūtni vērtē afgāņi, vai uzskata to par īstu palīdzību Afganistānas sabiedrībai, kas varētu veicināt reālas izmaiņas. Acīmredzami, ka tieši šiem karavīriem pašā zemākajā līmenī, kas darbojas uz zemes, ir bijis vairāk patiesības. Bet augsta ranga virsniecība turpretim drīzāk mēģinājusi pārliecināt par vēlamo nevis reālo situāciju. Ģenerāļu komentāri bijuši politiski korekti, jo tikušas uzsvērtas nozīmīgās pārmaiņas afgāņu sabiedrībā, kā arī sasniegumi Afganistānas drošības struktūru izveidē. Tagad tas viss gandrīz vai zudis un nav drošas garantijas, ka pat 350 tūkstoši afgāņu policistu un karavīru spēs nosargāt zināmu „kārtību”. Ja trūkst pārliecības pat par tik prāvu spēku spējam, tad jādomā, ka kaut kas ir nogājis greizi visā Afganistānas misijā kopumā. Tas vienlaikus apstiprina arī vairāku pašu augstāko amerikāņu ģenerāļu teikto, ka ar militāriem līdzekļiem vien nepietiek. Vienlaikus gan jāuzsver, ka šajos Afganistānai ir sniegta ļoti .liela humāna palīdzība.. Taču par spīti tam kārtējo reizi var apstiprināties, ka Afganistāna ir pārāk liela valsts, tās sabiedrība pārāk sašķelta, etniskās attiecības tik sarežģītas, ka pat stiprākās valstis pasaulē tās nespēj uzlabot.