Visā šajā notikumā uzmanība pievēršama diviem aspektiem - videokadru demonstrēšanas laika izvēlei (uzskata, ka filmēšana notikusi jau krietni sen) - īsi pirms 1. oktobrī paredzētajām vēlēšanām - un Gruzijas vadības reakcijai. Tā bijusi patiesi zibenīga, jo neilgu laiku pēc skandāla nākšanas klajā atkāpās ministre, kuras atbildībā atradās sodu izciešanas sistēma, un arestēti 15 penitenciārās sistēmas darbinieki. Īsti gruzīniskā reformu veikšanas stilā pēc prezidenta Mihaila Saakašvili rīkojuma visi cietumsargi aizstāti ar policistiem. Valdības rīcība liecina, ka sistēma tiks nopietni mainīta. Un tā ir adekvāta reakcija normālā valstī, kur augstākā politiskā vadība cenšas risināt atklājušos problēmu, nevis mēģina to noklusēt, ar visu spēku vēršoties pret tiem, kuri publiskojuši noziedzīgās darbības. Interesanti, ka Gruzijas valdības reakcija bijusi patīkams pārsteigums Rietumos.
Varas pārstāvji norādījuši, ka videomateriālu parādīšana tikai divas nedēļas pirms vēlēšanām nāks par labu opozīcijai, taču par to tāpat nav jāšaubās. Tomēr valdošās partijas pretiniekiem - miljardiera Bidzinas Ivanišvili vadītajai opozīcijas koalīcijai Gruzijas sapnis - ar šo skandālu vien būs par maz, lai varētu cerēt uz uzvaru vēlēšanās. Jāņem vērā, ka politiskā ziņā miljardieris diezin vai ir tik spēcīgs un izveicīgs kā valdošās partijas līderis Saakašvili, turklāt zināma daļa Gruzijas iedzīvotāju viņu uzskata par «Maskavas projektu». Tas ir būtiski, jo Gruzijā attiecības ar Krieviju vai to neesamība, kā tas izveidojies pēc lielvalsts bruņoto spēku iebrukuma šajā Dienvidkaukāza valstī 2008. gada vasarā, ir svarīgs jautājums. Arī tas, ka Saakašvili kursu uz iestāšanos NATO atbalsta trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju.
Nav šaubu, ka Maskavas interese par Gruzijas paturēšanu savā orbītā nav mazinājusies, taču reālu mehānismu, kā to izdarīt, kļūst aizvien mazāk. Kādreiz saimnieciskie kontakti ar Krieviju tika uzlūkoti kā viens no svarīgākajiem Gruzijas eksistences priekšnoteikumiem, tagad tā vairs neuzskata. Tas pierāda, ka starptautiskajos ekonomiskajos kontaktos nebūtu jāpārspīlē Krievijas loma.
Baltijas un Gruzijas likteņos ir daudz līdzīga, kopīgā atrašanās Krievijas cariskajā un padomju impērijā liek skatīties uz notikumiem šajā valstī īpaši. Ja Kremlis atbalsta (tas novērots jau 20 gadu garumā) dažādus promaskaviskus politiķus un partijas Gruzijā, kāpēc lai tieši tāpat nenotiktu arī pie mums? Ja tiek sarīkots militārs iebrukums Gruzijā, arī tā ir ļoti nopietna zīme. Latvijai un Gruzijai ir intensīvi kontakti, taču izdarīt var daudz vairāk. Piemēram, atklāt ekonomiskās lidsabiedrības lidojumus no Latvijas uz Gruziju, kas būtu labi gan latviešiem, gan gruzīniem.